Imants Ziedonis
Imants Ziedonis
- Geburt:
- 03.05.1933
- Tot:
- 27.02.2013
- Lebensdauer:
- 79
- PERSON_DAYS_FROM_BIRTH:
- 33267
- PERSON_YEARS_FROM_BIRTH:
- 91
- PERSON_DAYS_FROM_DEATH:
- 4112
- PERSON_YEARS_FROM_DEATH:
- 11
- Zusätzliche namen:
- Имант Зиедонис
- Kategorien:
- , Dichter, Drehbuchautor, Figur des öffentlichen Lebens, Nationalpreisträger, Parlamentsabgeordnete, Politiker, Publizist, Schriftsteller, Träger des Drei-Sterne-Ordens
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Lapmežciema pagasts, Ragaciema kapi
Imants Ziedonis (* 3. Mai 1933 in Ragaciems, Kreis Tukums) ist ein lettischer VolkDichter und Schriftsteller, Aktivist der Singenden Revolution in Lettland.
Für die DDR wurde ein Buch mit mehreren Kindererzählungen übersetzt. Farbige Märchen. Riga : Liesma (1973)
Gedichte
- Zemes un sapņu smilts. Riga : LVI (1961)
- Sirds dinamīts. Riga : LVI (1963)
- Motocikls. Riga : Liesma (1965)
- Es ieeju sevī. Riga : Liesma (1968)
- Epifānijas/ pirmā grāmata. Riga : Liesma (1971)
- Kā svece deg. Riga : Liesma (1971)
- Epifānijas/ otrā grāmata. Riga : Liesma (1974)
- Caurvējš. R.: Liesma (1975)
- Poēma par pienu. Riga : Liesma (1977)
- Epifānijas/ pirmā un otrā grāmata. Riga : Liesma (1978)
- Man labvēlīgā tumsā. Riga : Liesma (1979)
- Re, kā. Riga : Liesma (1981)
- Viddivvārpa/ poēma grām. “Maize”, kopā ar L. Damianu. Riga : Liesma (1982)
- Taureņu uzbrukums. Riga : Liesma (1988)
- Viegli. Riga : Preses nams (1993)
- Mirkļi. Foreles. Riga : Teātra Anekdotes (1993)
- Epifānijas/ trešā grāmata. Riga : Preses nams (1994)
- Ceļa sentiments. Riga : Nordik (2000)
- Trioletas. Riga : Pētergailis (2003)
Kindergeschichten und Märchen
- Krāsainās pasakas. Riga : Liesma (1973)
- Lāču pasaka. Riga : Liesma (1976)
- Blēņas un pasakas. Riga : Liesma (1980)
- Kas tas ir — kolhozs? Riga : Liesma (1984)
- Sākamgrāmata. Riga : Liesma (1985)
- Pasaka par bizi. Riga : Jumava (1997)
Andere Schriften
- Dzejnieka dienasgrāmata. Riga : Liesma (1965)
- Pa putu ceļu. Riga : Liesma (1967)
- Kurzemīte: 1. grāmata. Riga : Liesma (1970)
- Perpendikulārā karote co-athored with Vitaly Korotiču. Riga : Liesma (1972)
- Kurzemīte. Otrā grāmata. Riga : Liesma (1974)
- Garainis, kas veicina vārīšanos. Raksti, runas, studijas. Riga : Liesma (1976)
- Tik un tā. Riga : Liesma (1985)
- Mūžības temperaments. Riga : Liesma (1991)
- Tutepatās. Riga : Karogs (1992)
- Ne tas kādam jāzina. Riga : Pētergailis (2005)
Ursache: wikipedia.org, news.lv, latvijaslaudis.lv, diena.lv
Keine Orte
Verhältnis
| Name | Beziehung | Beschreibung | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Jānis Ziedonis | Vater | ||
| 2 | Anna Ziedone | Mutter | ||
| 3 | Daila Ziedone | Schwester | ||
| 4 | Ritma Ziedone | Ehefrau | ||
| 5 |  | Ausma Ziedone-Kantāne | Ehefrau | |
| 6 | Sofija Gervjatovska | Großmutter | ||
| 7 |  | Andris Buiķis | Freund | |
| 8 |  | Ojārs Vācietis | Freund | |
| 9 |  | Pauls Putniņš | Arbeitskollege | |
| 10 |  | Brigita Zeltkalne | Arbeitskollege | |
| 11 |  | Valdis Krisbergs | Arbeitskollege | |
| 12 |  | Oskars Grīgs | Arbeitskollege | |
| 13 |  | Andrejs Krastiņš | Arbeitskollege | |
| 14 |  | Andris Grūtups | Arbeitskollege, Bekanntschaft | |
| 15 |  | Lubova Zile | Arbeitskollege | |
| 16 |  | Aleksejs Vidavskis | Arbeitskollege | |
| 17 |  | Emerita Buķele | Arbeitskollege | |
| 18 |  | Anna Seile | Arbeitskollege | |
| 19 | Jevgeņijs Vanags | Arbeitskollege | ||
| 20 |  | Vaira Paegle | Arbeitskollege | |
| 21 |  | Gundars Bērziņš | Arbeitskollege | |
| 22 |  | Inese Birzniece | Arbeitskollege | |
| 23 |  | Aivars Berķis | Arbeitskollege | |
| 24 |  | Leons Briedis | Arbeitskollege | |
| 25 |  | Jānis Gailis | Arbeitskollege | |
| 26 |  | Imants Skrastiņš | Arbeitskollege | |
| 27 |  | Pēteris Kārlis Elferts | Arbeitskollege | |
| 28 |  | Vija Upmale | Arbeitskollege | |
| 29 |  | Pēteris Tabūns | Arbeitskollege | |
| 30 |  | Ojārs Ēriks Kalniņš | Arbeitskollege | |
| 31 |  | Romanas Apsitis | Arbeitskollege | |
| 32 |  | Aigars Jirgens | Arbeitskollege | |
| 33 |  | Rolands Rikards | Arbeitskollege | |
| 34 |  | Vents Balodis | Arbeitskollege | |
| 35 |  | Jānis Krūmiņš | Arbeitskollege | |
| 36 |  | Roberts Milbergs | Arbeitskollege | |
| 37 |  | Ivars Silārs | Arbeitskollege | |
| 38 |  | Māris Grīnblats | Arbeitskollege | |
| 39 |  | Jānis Vagris | Arbeitskollege | |
| 40 |  | Rišards Labanovskis | Arbeitskollege | |
| 41 |  | Kurts Fridrihsons | Bekanntschaft | |
| 42 |  | Lija Brīdaka | Bekanntschaft | |
| 43 |  | Arija Elksnė | Bekanntschaft | |
| 44 |  | Māris Melgalvs | Bekanntschaft | |
| 45 |  | Raits Černajs | Bekanntschaft | |
| 46 |  | Aivars Freimanis | Bekanntschaft | |
| 47 |  | Olga Kliģere | Bekanntschaft | |
| 48 |  | Krokodils Dandijs | Bekanntschaft | |
| 49 |  | Pēteris Strautmanis | Bekanntschaft | |
| 50 |  | Mihails Kublinskis | Bekanntschaft | |
| 51 |  | Jānis Brolišs | Bekanntschaft | |
| 52 |  | Inta Čaklā | Bekanntschaft | |
| 53 |  | Jānis Liepiņš | Bekanntschaft | |
| 54 |  | Milda Lucija Murele | Lehrer | |
| 55 |  | Dainis Stalts | Mitglieder der gleichen Partei | |
| 56 |  | Visvaldis Lācis | Mitglieder der gleichen Partei | |
| 57 |  | Ivars Ķezbers | Gleichgesinnte | |
| 58 | Olafs Stumbrs | Gleichgesinnte | ||
| 59 |  | Uldis Bērziņš | Gleichgesinnte |
30.11.1919 | The Latvian National Theatre
19.11.1920 | Nodibināts Dailes Teātris
01.06.1988 | Radošo savienību Plēnums
Pirms PSKP 19.Vissavienības konferences Rīgā 1988. gada 1. un 2. jūnijā notika Radošo savienību Plēnums, kuras darbs beidzās ar Rezolūciju, kura pamatīgi izmainīja sabiedriski politisko dzīvi Latvijā, kā arī guva plašu rezonansi ne tikai visā Padomju Savienībā, bet arī ārpus tās. Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes plēnums ar republikas Arhitektu, Dizaineru, Kinematogrāfistu, Komponistu, Mākslinieku, Teātra darbinieku, Žurnālistu savienību vadītāju un ekspertu piedalīšanos notika Kongresu namā - liela un pamatīga pilsoniska uzdrīkstēšanās, trešās Atmodas sākums.
10.07.1988 | Nodibināta Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība (LNNK)
18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas
04.05.1990 | Restoration of Independence of the Republic of Latvia
21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu
Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas
Anzeigen
