Bibliogrāfs, literatūrvēsturnieks, tulkotājs Egle Kārlis dzimis1887.gada 2.jūnijā Druvienas pagasta Mazvasaraudžos, saimnieka ģimenē. Rūdolfa Egles brālis. Mācījies Vietalvas, Odzienas un Ziemera Kaktiņu pagastskolā, Šļukuma Neibeizera ministrijas skolā, ko beidzis 1902.gadā.

Strādājis tēva mājās. 1906.gadā pārcēlies uz Rīgu. Pašmācības ceļā sagatavojies un ieguvis skolotāja tiesības. 1908. - 1914.gadā strādājis par skolotāju Alūksnē, Lugažos, Ziemerī un Druvienā. Periodikā publicējis dzejoļus, rakstus par literatūru un audzināšanu.

Pirmā publikācija - "Telegramma" žurnālā "Vārdotājs" (1906.g.) - satīra par vācu muižniekiem par 1905.g. revolūciju. 1914.g. - 1917.g. Egle bija mobilizēts Krievijas armijā, 1919.g. - 1922.g. Latvijas armijā. Egle noorganizēja un vadīja O.Jēpes bibliotēku Cēsīs un Rīgā. Kopā ar brāli R.Egli nodibināja un vadīja žurnālu "Latvju Grāmata" (1922.g. -1931.g.), kas ir nozīmīgs latviešu literatūras vēstures un kritikas krājums. Egle bija Rīgas pilsētas Misiņa bibliotēkas (kopš 1954.g. ZA Fundamentālās bibliotēkas nodaļa) vadītājs (1925.g. - 1952.g.), pēc tam līdz 1966.g. galvenais bibliogrāfs. 1945.g. - 1946.g. Egle bija LVU Literatūras, 1946.g. - 1947.g. ZA Valodas un literatūras institūta Bibliogrāfijas un dokumentācijas nodaļas vadītājs. 1946.g. Egle noorganizēja LVU Bibliotēku zinātņu katedru, to vadīja un tajā lasīja lekcijas līdz 1952.gadam. Rakstnieku Savienības biedrs (1957.g.).

Egle publicējis periodikā gan bibliogrāfiskus gan literatūrvēsturiskus rakstus par T.Zeifertu, J.Misiņu, R.Blaumani, brāļiem Kaudzītēm, Ļ.Tolstoju, u.c. Sastādījis vai komentējis rakstu un kopotu rakstu (J.Poruka, J.Ziemeļnieka, brāļu Kaudzīšu, R.Blaumaņa. E.Veidenbauma, L.Laicena u.c.) izdevumus. ka arī sagatavojis bibliogrāfijas par Raini, A.Upīti, V.Lāci. Savāca un sagatavoja publicēšanai latviešu rakstnieku autobiogrāfiju krājumu "Atziņas" (1 - 3, 1923.g. - 1924.g.). Egle kopā ar A.Birkertu sakārtojis atmiņas par R.Blaumani (1962.g.). Egle papildināja T.Zeiferta "Latviešu rakstniecības vēsturi". Bija redaktors "Latviešu literatūras vēstures" izdevumam. Piedalījies J.Misiņa "Izlases" (1962.g.) sastādīšanā. Lielu darbu Egle paveica tulkodams cittautu rakstnieku (V.Šekspīra, A.Kuprina, R.Kiplinga, Ļ.Tolstoja, M.Ļermontova, A.Puškina, M.Gorkija) darbus. Īpaši atzīmējams Egles ieguldījums indiešu rakstnieka R.Tagores darbu tulkošanā un rakstu izdevuma sagatavošanā. Sarakstījis grāmatu "Īsa latviešu bibliogrāfijas vēsture" (1957.g.) un "Atmiņas" (1972.g.). L.Rozes sakārtojumā iznākusi Egles dienasgrāmatas un vēstuļu fragmentu izlase "Manas atmiņas" (1980.g.).

Miris 1974.gada 25.jūnijā Rīgā apbedīts Vecpiebalgā, Vidus kapos.

Avots: gulbenesbiblioteka.lv

###

1887 – 1974

literatūrvēsturnieks, bibliogrāfs, tulkotājs

Kārlis EGLE (1887. 2. VI Druvienas pag. –1974. 25. VI Rīgā) - literatūrvēsturnieks, bibliogrāfs, tulkotājs. Beidzis Šļukuma-Neibeizera min-jas sk. (1902). 1907 kā eksterns ieguvis skolotāja tiesības. Dienējis 1914-17 Krievijas, tad 1919-22 - Ljas armijā. 1925-1952 Rīgas pils. J. Misiņa b-kas (no 1954 LZA FB nod.) vad., 1952-66 galv. bibliogrāfs. 1946 LVU noorganizējis B-ku zinātņu katedru, vadījis to līdz 1952. Kopā ar R. Egli nodib. un vadījis žurn. “Latvju Grāmata” (1922-31). Public. periodikā bibliogr. un literatūrvēst. rakstus. Sast. vai komentējis J. Poruka, J. Ziemeļnieka, brāļu Kaudzīšu, R. Blaumaņa, E. Veidenbauma Rakstus. Sast. latv. rakstnieku autobiogrāfiju krāj. “Atziņas” (1-3, 1923-24), papildinājis T. Zeiferta “Latviešu rakstniecības vēsturi” (2-3, 1930-1934 (2)).

Viens no erudītākajiem latviešu literatūras faktoloģijas pētītājiem un popularizētājiem. LPSR N. b. kult. darbin. (1945).

Tulkojis un sagatavojis izdošanai R. Tagores Rakstus (1-9, 1927-39, kopā ar R. Rudzīti), tulk. V. Šekspīra, R. Kiplinga, M. Ļermontova, A. Puškina, Ļ. Tolstoja, A. Kuprina, M. Gorkija darbus.

Publicēta atmiņu grāmata “Atmiņas” (1972) un dienasgrām. un vēstuļu fragmentu izlase “Manas atmiņas” (1980).

D.: Īsa latviešu bibliogrāfijas vēsture. R., 1957