Folkloriste, pirmā latviešu tautas deju vācēja un sakopotāja.

Vēstures un senatnes pētījumu sabiedrība savāca līdzekļus un 1928.gadā tautas deju vākšanu uzticēja skolotājai Johannai Rinkai un Jānim Ošam. Ekspedīciju rezultātā 1934. un 1936.gadā izdeva "Latvju tautas dejas" 4 burtnīcās.

No 1932.gada Johanna Rinka skautiem un aizsargu fiziskās audzināšanas instruktoriem kursos mācīja tautas dejas. (Pēc J.Kūla raksta 1965.g. "Labietis")

Dzimusi 1893. gadā Rīgā, Vecmilgrāvī kā jaunākā meita septiņu bērnu ģimenē.

Tēvs koktirgotājs Pēteris Rinks. Māte Katrīne Rinka, dzim Innus. Apzinātās ziņas par abu vecāku dzimtām iesniedzas 17. gadsimtā..

Mācījusies Rīgas meiteņu skolā, Rīgas ķeizariskā mūzikas skolā, Harboes veselības institūtā.

Kādā vingrošanas skolotāju sanāksmē Zviedrijā, redzot dažādu tautu deju demonstrējumus, radusies interese apzināt latviešu tautas dejas. Sākusi brīvlaikos apbraukāt Latvijas novadus, fiksējot informāciju par tautas dejām. No 1931. gada kopā ar mūziķi E.Grīnvaldu sistemātiski apbraukāja lauku apvidus, papildinot savus jau esošos deju vākumus.

1923 .g. izdod divas pirmās Latvju tautas deju burtnīcas ar 20 dejām J. Oša apdarē. Vēlāk ar E.Grīnvaldu, E.Melngaili un E.Siliņu savāca materiālus vēl divām burtnīcām.

Otrā pasaules kara laikā devusies bēgļu gaitās. 

1950.g. izceļoja uz ASV un apmetās Ņūdžersijā. Tur izaudzina mirušās māsas meitu un vēl vairākus bez vecākiem palikušus latviešu bērnus.

Arī trimdā līdztekus savam maizes darbam cītīgi sekojusi tautas deju attīstībai.

Mirusi 1982. gada 2. augustā Morristaunā, Ņūdžersijā.