Pirms kāda laika baltvācu izdevumā Baltische Briefe lasīta ziņa, ka kaut kur Vidusvācijā miris ilggadīgais L. U. profesors Oskars Lucs (Lutz). Viņu atcerēsies daudzi bijušie ķīmijas un sevišķi medicīnas un zobārstniecības studenti, kas viņu pazina kā visai īpatu personību. Viņa lekcijās pirmā vietā bija eksperimentu demonstrējumi un arī laba tiesa humora. O. Lucs dzimis 1871. g. Vidzemē, Iršos, baltvācu ģimenē. Viņa tēvs bijis ādmiņu meistars, zemkopis Georgs Johans un māte Jokobine. Pēc Rīgas politehniskā institūta beigšanas viņš papildināja izglītību un ieguva doktora grādu Vācijā. Pēc atgriešanās Rīgā sākās viņa akadēmiskā karjera, vispirms Rīgas politehnikā un vēlāk, pēc 1919. g., Latvijas universitātē, kur viņš no sākuma bija docents un vēlāk profesors vispārīgajā ķīmijā medicīnas, vet. medicīnas un zobārstniecības nodaļas studentiem. 1940. g. izcejoja uz Vāciju un apmetās Pozenē, kur viņš bija vēl 1945. gada sākumā, bet pēc tam viņa atrašanās bija nezināma. Daudzi ievēroja Lucu pēc viņa staltā auguma, ko ne par nieku nespēja liekt lielais gadu skaits. Ir savādi, ka amerikāņu ķīmijas llteratūrā Luca vārds ir pazīstams, bet daudzi viņa līdzgaitnieki par viņa darbu nezināja tikpat kā nekā. Lucs ir P. Valdena laika biedrs, un viņa lieliākais mūža darbs ir jautājumos par aminoskābju un oksiskābju optisko aktivitāti un t.s. Valdena inversiju. L. grafiskā metode aminoskābju konfigurācijas noteikšanai (izstrādāta 1928—1932. g., kopā ar B. Jirgensonu) ir fundāmentāls darbs šai nozarē, ko piemin daudzas mācību grāmatas. Bez tam ievērojami ir Luca darbi analitiskā ķīmijā, sevišķi par reakciju jūtību un par t.s. pērļu reakcijām. Tāpat jāpiemin kopīgi ar G. Vanagu sarakstītā organisās ķīmijas mācības grāmata latviešu valodā, kas bija vienīgā Latvijā. Tie viņa tuvākie līdzstrādnieki, kas L. labi pazina, viņu dziļi cienīja un paturēs mīļā atmiņā.

Avots: Latvija, 22.09.1951