Dzimis 1887. g. 7. dec. Matkules pag. Koguļu muižas kalpa ģimenē.

Tēvs Didzis, māte Ieva. Latvietis, luterticīgs.

19. gadsimta 90. g. beigās ģimene pārcēlusies uz Rīgu. Mācījies elementārskolā un līdz 1906. g. Aleksandra ģimnāzijā. 1907. g. pārcēlies uz Pēterburgu, kā eksternis nokārtojis vidusskolas gala pārbaudījumus Vedenskas ģimnāzijā Pēterburgā.

No 1909. g. studējis PU Juridiskajā fakultātē (1914. g. beidzis tieslietu studijas ar apliecību par kursu noklausīšanos).

1. pasaules kara laikā 1916. g. mobilizēts Krievijas armijā, dienējis 6. sapieru rezerves bataljonā.

Pēc 1917. g. Februāra demokrātiskās revolūcijas Krievijā 1917. g. vasarā beidzis inženieru kara skolu Pēterburgā, praporščiks 44. kājnieku divīzijas inženieru rotā. Pēc 1917. g. Oktobra lielinieku apvērsuma Krievijā 1918. g. sākumā atvaļināts no armijas. 1918. g. vasarā mobilizēts Sarkanajā armijā, dienējis dažādās karaspēka daļās, no 1919. g. marta latviešu strēlnieku divīzijā (Padomju Latvijas armijas 1. divīzijā), bijis divīzijas štāba sakaru priekšnieks un sakaru bataljona komandieris.

1921. g. 1. apr. atvaļināts kā Latvijas pilsonis. Atgriezies Latvijā.

1921. g. 5. jūl. iecelts par jaunāko tiesamatu kandidātu Rīgas apgabaltiesā; strādājis svarīgu lietu izmeklēšanas tiesneša, Rīgas miertiesnešu pakļautībā, 1. un 2. kriminālnodaļā. No 1923. g. papildu miertiesnesis.

1926. g. okt. beidzis tieslietu studijas LU.

No 1926. g. 16. nov. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 2. kriminālnodaļā (1939. g. dec. iecelts par tās vadītāju).

Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā no 1940. g. 1. aug. iecelts par Galvenās pensiju komisijas locekli, 1940. g. 1. nov. par cietuma Nr. 1 (bij. Rīgas Centrālcietuma) Administratīvās komisijas priekšsēdētāju.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar  Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

1941. g. 4. janv. uzdots pagaidām organizēt un vadīt Rīgas apgabaltiesas Kriminālkolēģiju, pārņemot no bij. apgabaltiesas kriminālnodaļām darbvedību un lietas. 1941. g. 24. janv. atbrīvots no amata.

Vācu okupācijas laikā no 1941. g. dec. Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Rīgas apgabaltiesas loceklis. 

Turpmākais liktenis nav zināms. 

Miris: pēc 1941.gada. 

Precējies 1921. g. 27. aug. ar skolotāju Annu Mariju Manguli (1885. g. 18. apr. Slokas draudzē–1932. g. 25. jūl.).

Otrreiz precējies 1933. g. 12. jūl. ar Mildu Albertīnu Rubinu (dz. 1903. g. 23. janv. Kokneses pag.).

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 340. l.; 7427. f., 1. apr., 9036. l.; LUAJ.

No 1923. g. 24. maija Rīgas apgabaltiesas eksaminācijas komisijas protokola: “Komisija, sastāvoša no priekšsēdētāja A. Būmaņa, priekšsēdētāja biedra J. Jakstiņa, V. Daukšas un prokurora A. Vihmaņa, pārbaudīja Jāņa Geides juridiskās zināšanas, piemērojoties Tiesu iek[ārtas] lik[uma] 409. pantam, un atzina, ka Geide ir pietiekoši praktiski sagatavots, lai spētu patstāvīgi nodarboties tiesu lietās.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 340. l., 25. lp.)