Dzimis 1895. g. 2. nov. Bolderājā pasta kantora priekšnieka ģimenē.

Tēvs Kārlis (Kirils), māte Elizabete, dz. Zvirbule. Latvietis, pareizticīgs (vēlāk baptists).

Beidzis Rostovas pie Donas Universitātes Juridisko fakultāti.

Strādājis Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas Maskavas pārvaldē, Kurināmā materiāla nodaļas pārzinis.

1. pasaules kara laikā Krievijas armijas kara laika ierēdnis.

Pēc tam bijis Taganrogas pilsētas administrācijas darbinieks, vēlāk Taganrogas pilsētas milicijas pārvaldes darbvedis.

No 1921. g. 29. apr. jaunākais tiesamatu kandidāts Jelgavas apgabaltiesā, piekomandēts Jelgavas apr. izmeklēšanas tiesnesim.

No 1921. g. 15. nov. izmeklēšanas tiesnesis.

No 1922. g. 5. dec. Latgales apgabaltiesas loceklis.

No 1922. g. 5. dec. Latgales apgabaltiesas loceklis, strādājis 2. civilnodaļā (1923. g. 28. dec. iecelts par apgabaltiesas priekšsēdētāja biedru). 1925. g. 22. okt. atbrīvots no amata pēc paša lūguma.

Turpmākais liktenis nav zināms.

Miris: pēc 1925.gada.

Precējies. Sieva Gaļina (dz. 1896. g. 10. sept.), meita Irina Valērija (dz. 1923. g. 25. febr.).

A. LNA LVVA, 5213. f., 12. apr., 110. l.

No Latgales apgabaltiesas 1923. g. 10. nov. raksta Tiesu palātas priekšsēdētājam A. Kviesim: “No 1. aprīļa š. g. sākot, pie Latgales apgabaltiesas ir vakanta 2. kriminālnodaļas priekšsēdētāja biedra vieta. Latgales apgabaltiesā ir liels krājums krimināllietu, kuras gaida uz izspriešanu, bet mazais Kriminālnodaļas sastāvs to šimbrīžam nevar veikt, kamēr viena tiesneša – priekšsēdētāja biedra vieta mēnešiem netiek aizņemta, un tās lietas, kuras varētu tikt izspriestas ar šā tiesneša palīdzību, krājās. Lai novērstu šādu parādību, ir pilnīgi nepieciešami nekavējoši iecelt priekšsēdētāja biedru. No Latgales apgabaltiesas darbiniekiem, pēc tiesneša Strazdiņa aiziešanas, vienīgais vēlamais kandidāts uz šo amatu būtu tiesnesis Urbans-Anševics. Lai gan viņš ir viens no jaunākajiem tiesnešiem, tomēr tas ir pierādījis savas zināšanas un darba spējas kā šeit, Latgales apgabaltiesā, tā arī agrāk, izmeklēšanas tiesneša amatā Jelgavā. [..] Kādu no mūsu vecākiem tiesnešiem – Magnusu, Kirjakovu un Labunski nebūtu iespējams iecelt minētā amatā tādēļ, ka neviens no viņiem nepārvalda pietiekoši latviešu valodu un neviens no viņiem nevar apmierinoši vadīt sēdes latviešu valodā, kamēr kā tiesneši, ar savām bagātajām zināšanām un praksi, viņi mums ir neatsverami.” (LNA LVVA, 5213. f., 12. apr., 110. l., 3. lp.)

No Latgales apgabaltiesas 1923. g. 10. nov. konfidenciālā raksta tieslietu ministram V. Holcmanim: “Sakarā ar intensīvāku izmeklēšanas tiesnešu darbību pēdējā laikā stipri pieaug Latgales apgabaltiesas kriminālnodaļās ienākušo lietu skaits. [..] Tiesnešu sastāvs kriminālnodaļās Latgales apgabaltiesā ir mazāks nekā citās tiesās pie tā paša ienākošo lietu skaita, tomēr no aprīļa mēneša mums trūkst tiesneša – priekšsēdētāja biedra. Tagadējam sastāvam (t. i., tiesnešiem) nav iespējams veikt tekošo darbu, neradot lietu sastrēgumu. [..] Pēc maniem un tiesnešu vairākuma, kā arī Prokuratūras ieskatiem, par tādu varētu iecelt mūsu tiesas locekli Urbanu-Anševicu, kurš ir izrādījies par spējīgu un nopietnu darbinieku. [..] Pēc Prokuratūras ziņām, cietumā skaitoties Apgabaltiesas rīcībā ap 90 arestantu. Ja netiek iecelts priekšsēdētāja biedrs, tad neiztiesāto lietu skaits un līdz ar to arī arestantu skaits cietumā pieaugs, kas nebūtu pielaižams.” (LNA LVVA, 5213. f., 12. apr., 110. l., 5. lp.)