Frīdis Briģis dzimis Kaltenes Kaulu mājās 1904. gada 3. oktobrī zvejnieku Ģirta un Marijas Briģu ģimenē. Kristīts Kaltenes baznīcā, Nurmuižas draudzē.

Mācījies Kaltenes skolā un visu mūžu bijis zvejnieks. 1933. gada 23. aprīlī Rojas baznīcā (Ārlavas draudze)  apprecas ar rojenieci Irmu Roderti un turpina dzīvot tēva mājās. Viņiem savu bērnu nav, taču abi ļoti iemīļojuši brāļa Jāņa dēlu Valdi Briģi no Talātiem (Talatām). Esot par gribējuši adoptēt, taču Valdis izvēlējies tomēr dzīvot pie saviem vecākiem.

Zvejnieka darbs ir grūts un bīstams. Par to, ka tas tā bijis arī Frīdim Briģim, liecina Z. Kuzņecovas atmiņas, kas pieejamas Rojas zvejniecības muzeja fondā: 

30-tajos gados retiem Kaltenes zvejniekiem piederēja motorlaiva. Viena maza motorlaiviņa piederēja brāļiem Ozoliem un Briģim. Kādā janvāra rītā viņi izgāja jūrā. Tikko izvilka tīklus, kad viņus pārsteidza vētra. Malā esošie zvejnieki ar tālskati vēroja, kā mazā laiviņa te parādās, te pazūd viļņos. Ātri satumsa. Mastā izvilka petrolejas lukturi. "Palīdziet! Vai tiešām nevar palīdzēt?" sauca vecākā brāļa sieva Hilda. Blakus klusi ievaidējās Marija, pacēlusi rokas pret jūru kā lūgšanā. Mājās gaidīja bērni. Tad Marija steidzās uz pastu zvanīt, lai lūgtu glābšanas kuģa palīdzību no Rīgas. Uz jūrmalu steidzās Irma, nesdama degvielu. Viņa nemanīja, ka koka tupeles piesmēlušās ar ledainu ūdeni. Bijis jādomā par sava iemīļotā cilvēka dzīvību. Atnesa degvielu, un ar Dambekalna lielo motorlaivu pārējie zvejnieki steidzās biedriem uz jūras palīgā. Vairākas reizes ledainie viļņi cauri akmeņiem trieca laivu krastā. Vīru cīņa bija bez panākumiem, tumsā un vētrā nevarēja ne redzēt, ne sasaukt. Trīs drosminieki pašu spēkiem ap pusnakti sasniedza krastu. Kad nākamajā rītā atbrauca glābšanas kuģis, viņi paši varēja paziņot par savu izglābšanos. Bet, kad tagad lūdzam kādu no viņiem pastāstīt par tiem laikiem - ir tikai viena atbilde - grūti par to runāt... un viņu acis kļūst valgas.

Līdz pat savai nāvei Frīdis ar sievu Irmu turpina dzīvot Kaltenes Priedēs un kopt blakus esošos Kreicbergu un arī savas dzimtas kapus. Varbūt tādēļ daļa kaltenieku šos kapus reizēm mēdz saukt arī par Briģu kapiem.

Mūžs ir bijis bagāts - to apliecina arī tagadējās LiepU studentes Mairitas Balodes 1983. gadā veiktais lībiskā dialekta paraugu vākums Rojas pusē, kurā viens no teicējiem ir arī Frīdis Briģis.

Avoti:

1. LVVA vietne raduraksti.lv.: 235. fonds Latvijas evaņģēliski luterisko draudžu baznīcu grāmatas 14. uzskaites saraksta 462. lieta Nurmuižas latviešu un vācu draudzes 1892.-1904. gada dzimušo un kristīto reģistrs, 1904. gada 90. ieraksts. Saite uz ierakstu.

2. Frīdis Briģis Talsu pasu grāmatā (Nogales pag.) 1920. gadā, 703. ieraksts. Saite uz ierakstu.

3. Ārlavas pagasta dzimtsarakstu nodaļas izraksts Nr. 23 no 1933. gada 11. maija.

4. Z. Kuzņecovas (V. Kuzņecovas?) atmiņas Rojas zvejniecības muzejā. Dok. Nr. 1433 - tā pierakstīts atmiņu autores konspektā, kas veidots 1995. gadā.

5. LiepU Dialektoloģijas kartotēka, D-184. Saite uz kartotēkas aprakstu.