Dzimis 1892. g. 13. jūl. Sarkaņu pag. Kalnajaunzemos lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Jānis, māte Eda, dz. Zeltiņa. Latvietis, pareizticīgs.

Brālis Aleksandrs Ankravs (sk.).

Mācījies Sarkaņu pagastskolā, Lazdonas draudzes skolā, no 1904. g. Rīgas garīgajā skolā (beidzis). 1912. g. beidzis Rīgas Garīgo semināru. No 1912. g. studējis Maskavas Komercinstitūta Ekonomiskās nodaļas pedagoģiskās programmas grupā (studijas beidzis 1916. g.). 1912. g. dec.–1913. g. sept. Mitišču slimnīcas saimniecības pārzinis. 1914. g. febr.–1915. g. sept. skolotājs Grostonas pag. Kaileņu skolā.

1. pasaules kara laikā evakuējies – no 1915. g. sept. kantorists Ļenova konfekšu fabrikā Maskavā, 1915. g. okt.– 1916. g. apr. skolotājs Kuncevas komercskolā. 1915. g. dec.–1916. g. aug. strādājis par Krievijas Pilsētu un zemstu savienības galvenās valdes darbvedi Maskavā (no 1916. g. aug. vecākais darbvedis, no 1917. g. jūn. vecākais statistiķis). 1917. g. nov.–1918. g. janv. Krievijas Ūdenstransporta galvenās pārvaldes I šķ. statistiķis Maskavā. Tad pārcēlies uz Tulas gub., kur 1918. g. janv.–apr. bijis skolotājs Kiriku skolā Novosiļas apr., 1918. g. martā–1920. g. nov. skolotājs un pārzinis Galuņas pedagoģiskajā seminārā (pārdēvēts par Novosiļas pastāvīgajiem pedagoģiskajiem kursiem).

1920. g. beigās ar ģimeni atgriezies Latvijā. No 1921. g. studējis tieslietas LU. 1931. g. nokārtojis valsts eksāmenus LU Tiesību nodaļā. 1921. g. 1. apr. iecelts par jaunāko  tiesamatu kandidātu Tiesu palātā, no 1921. g. jūl. vecākais tiesamatu kandidāts, prokurora biedra p. i. Rīgas apgabaltiesā. 1927. g. 14. martā oficiāli pārcelts no Tiesu palātas uz Rīgas apgabaltiesu. No 1930. g. 26. apr. prokurora biedrs Rīgas apgabaltiesā.

No 1932. g. 9. marta Rīgas apgabaltiesas loceklis. 1935. g. 30. apr.–1936. g. 1. dec. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs; pārzinājis 3. kriminālnodaļu. 1936.–37. g. arī Rīgas Centrālcietuma Administratīvās komisijas priekšsēdētājs. No 1936. g. 10. nov. Latvijas Senāta virsprokurora biedrs. 1937. g. 26. aug. (no 16. sept.) iecelts par Latvijas Senāta senatoru Kriminālās kasācijas departamentā. 1940. g. 14. martā Ministru kabinets piekritis Ankrava sadarbībai ar Finanšu ministriju, resp., Kredītbanku, tiesisku jautājumu kārtošanā izceļojušo vācu tautības pilsoņu nekustamu īpašumu lietās. Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā, Vidzemes Patronāta biedrībā (valdes loceklis), Latviešu–igauņu tuvināšanās biedrībā, Rīgas Latviešu biedrībā, Latvijas un PSRS tautu kulturālās tuvināšanās biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 26. nov. atbrīvots no senatora amata sakarā ar Latvijas Senāta darbības izbeigšanu. Vācu okupācijas laikā bijis Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs, 1. kriminālnodaļas vadītājs, no 1942. g. marta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks.

Pēc otrreizējās padomju okupācijas ar Jura Lasmaņa vārdu dzīvojis Jaunpiebalgas ciema ambulancē. 1952. g. apcietināts, 1952. g. 10. apr. notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem. Sodu izcietis Jaroslavļas apg. soda nometnēs, 1956. g. amnestēts, atgriezies Latvijā.

Apbalvojumi:

Latvijas TZo III šķ.

Precējies ar skolotāju Olgu Avotiņu (dz. 1894. g. 14. okt.), dēls Jānis (1918. g. 5. jūl.–2002. g. 17. maijā Rīgā; studējis tieslietas LU), meita Lidija, prec. Vasiļevska (1920. g. 9. jūn.–2013. g. 7. janv.).

Studentu korporācijas “Fraternitas Lettica” filistrs.

D. Darbam un tiesībām. Senāta apvienotās sapulces priekšsēdētājam Aleksandram Gubenim veltīts rakstu krājums. Rīga: Latvijas krimināltiesību biedrība, 1939 (red.).

A. LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 7. l.; 1536. f., 2. apr., 35., 36., 37. l.; 7427. f., 1. apr., 4981. l.; LNA LVA, 1986. f., 1. apr., 6646. l.; EVP; LUAJ; Fraternitas Lettica gadu gaitā. Album Fratrum. [B. v.], 1982.

No Rīgas apgabaltiesas prokurora raksta Tiesu palātas prokuroram K. Kvelbergam 1921. g. 4. jūl.: “Jaunākais kandidāts uz tiesu amatiem pie Tiesu palātas Jānis Ankravs, nodarbodamies no 1. aprīļa 1921. g. man uzticētā Prokuratūrā, ir izpildījis visus viņam uzticētos darbus ļoti apzinīgi un korekti, pierādīdams pietiekošas juridiskās zināšanas, pie kam Jānis Ankravs kopā ar prokurora biedri Lazdiņu faktiski pārzin Prokurora biedra iecirkni par Valkas apriņķi. Ievērojot augšā minēto, es uzskatītu no savas puses par iespējamu un vēlamu Jāni Ankravu stādīt priekšā apstiprināšanai par vecāko kandidātu uz tiesu amatiem.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 36. l., 26. lp.)

No J. Ankrava raksta Latvijas Senāta virsprokuroram F. Zilberam 1936. g. 3. dec.: “Ar Rīgas apgabaltiesas nodaļu kopsapulces š. g. 16. jūlija lēmumu es tiku iecelts par Rīgas Centrālcietuma Administratīvās komisijas priekšsēdētāju, un pienākumus, kādi ar šo iecelšanu man bija uzlikti, esmu pildījis līdz pēdējam laikam. Sakarā ar to, ka tagad stājos Senāta virsprokurora biedra amatā, pagodinos lūgt Jūs, Virsprokurora kungs, norādīt, vai Jums nav iebildumu, ka es šos pienākumus izpildu arī turpmāk.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 35. l., 20. lp.)