Armijas aviācijas parka II aviācijas nodaļas kara lidotājs, leitnants.

Lidošanas apmācību guvis cariskās Krievijas armijā, piedalījies 1. Pasaules karā.

1917.g. pēc lielinieku apvērsuma Krievijā, cīnījies sarkano pusē.

1918.g. beigās lielinieki ieņem Rīgu

Sākot ar 1919. gada 8. februāri Spilvē (Rīgas Cementfabrikas aerodroms ) bāzējās Padomju Latvijas aviācijas diviziona I aviācijas nodaļa. Šajā lielnieku vienībā bija t.sk. latviešu lidotāji:

• Atis Veinbergs,
• Jānis Priedītis,
• Narciss Pušķelis,
• Voldemārs Jakubovs 
• Voldemārs Skrastiņš.

Arī aviobāzes tehniskajā personālā bija latvieši, piemēram,  vēlākais Latvijas satiksmes aviācijas lidotājs Alfrēds Pavlovskis.

Spilves jeb tobrīd- Rīgas Cementfabrikas aerodroms bija 1.avionodaļas bāze, no kurienes lidotāji ar  iznīcinātājiem (Ņuporta 17, 23 un 24 tipa) izlidoja kaujas uzdevumu veikšanai pret igauņu un latviešu nacionālā karaspēka daļām Igaunijā un Ziemeļvidzemē. Aviācija pamatā tika izmantota izlūkošanas un triecienaviācijas uzdevumu veikšanai, taču nereti  lidotāji nereti līdzi ņēma arī granātas, kuars izmeta ar rokām no lidmašīnas.

1919. gada 19. maijā pirmie trīs šīs lielinieku avionodaļas lidotāji -Priedītis, Jakubovs un Pušķelis no Spilves aerodroma ar saviem “Ņuport 24 bis” tipa iznīcinātājiem pārbēga uz Pēterfeldes aerodromu Dobeles apkārtnē, kur tobrīd atradās latviešu neatkarības cīņu sabiedrotie- grāfa Līvena landesvēra vienība. Visi trīs latviešu lidotāji tika ieskaitīti Līvena karaspēkā un cīnījās pret leiliniekiem kopā ar vāciešiem un krieviem līdz pāriešanai Latvijas armijas aviācijas grupā 28. jūnijā. 

Lieliniekiem zaudējot savas pozīcijas Rīgā, pie nacionālajiem atbrīvošanas spēkiem pārbēg ari Voldemārs Skrastiņš

1919.gada 22.maijā - pēc lielinieku padzīšanas no Rīgas uz Spilves (Cementfabrikas aerodromu) pārdislocējās Līvena karaspēka aviācijas nodaļa.

Voldemārs Skrastiņš kļūst par vienu no Latvijas Gaisa spēku dibinātājiem, taču lidmašīnu skaits nav pietiekams

1919.g. 26-27. jūnijā Skrastiņš kopā ar 30 atbrīvošanas spēku karavīriem dodas atbalstīt leitnanta Kraukļa grupu Rīgā, Pārdaugavā. Ceļā viņiem uzbrūk vācu landesvēra grupa, kā rezultāta sākas cīņa. Vācu pusē - 3 kritušie, vairāki ievainoti, bet latviešu cīnītāji tiek cauri bez zaudējumiem.

Gada beigās lidotāji saņem pirmās lidmašīnas un leitnants V. Skrastiņš kļūst par 2 lidotāju grupas komandieri (grupā ietilpst 5 lidotāji

1920.g. 5. martā lidotāji veic pirmos izlūklidojumus no Spilves lidostas Daugavgrīvas apkaimē

1920.g. 10. martā kopā ar palīgu- Rulli veic izlūklidojumus virs Torņakalna un sagatavo vācu pozīciju kartes

1920.g. 13. aprīlī  V. Skrastins, lidojot uz Rēzekni ar lidmašīnu Sopwith Strutter Nr. 15 (5254), cieš avāriju Koknesē

1920.g. 2. maijā V. Skrastiņš cieš avārijā Spilves tuvumā ar Sopwith Camel Nr. 6, kurai sabojājas dzinējs un iet bojā. Voldemārs Skarstiņš ir pirmais neatkarīgās Latvijas gaisa spēku aviators, kurš gājis bojā lidojumā

Apglabāts 05.05.1920. Brāļu kapos Rīgā,

Avoti:

“Jaunākās Ziņas” # 100. 03.05.1920.

biographien.lv

Ervīns Brūvelis, Latvijas Aviācijas vēsture