Skanderbegs (albāņu - Skënderbeu), īstajā vārdā Ģerģs Kastrioti (Gjergj Kastrioti) (*1405, Krujē (Krujë) Albānijā, †1468.17.janv, Ļežā (Lezhë) Albānijā) - albāņu valstsvīrs un karavadonis, albāņu nacionālais vadonis. Līdzās Jānošam Hunjadi un Vladam III Drakulam, viens no galvenajiem cīnītājiem pret Osmāņu impēriju XV. gs Eiropā.

Dzimis Krujē, pilsētā Albānijas (toreiz Osmāņu impērijas sastāvā) centrālajā daļā, mazotnē tika nosūtīts kā ķīlnieks uz galmu Stambulā. Šeit viņš ieguva militāru izglītību, pēc tam dienēja impērijas armijā. Militārā dienestā viņš sevi parādīja kā lielisks stratēģis, uzvarot daudzās kaujās Mazāzijā un Eiropā. Savu nopelnu dēļ ieguva nosaukumu Arnavut İskender Bey (Skënderbeu Shqiptari), tulkojumā Aleksandrs, albānis, pielīdzinot Skanderbega militārās spējas Maķedonijas Aleksandram.

1443.gadā kopā ar vēl 300 albāņiem Skanderbegs pameta Osmāņu armiju, ieņēma Krujes pili, paceļot pār to savu karogu, un deklarējot Albānijas neatkarību no sultāna. Skanderbega karogs ar divgalvaino ērgli mūsdienās ir Albānijas valsts karogs. 1444.gadā Ļežā Skanderbegs noorganizēja albāņu augstmaņu tikšanos, kur vienojās par kopīgu sadarbību. 1448.gadā devās palīgā Janošam Hunjadi cīņā pret osmāņiem, bet nepaguva ierasties uz Otro Kosovas kauju, jo pret Skanderbegu savus spēkus vērsa serbu despots Džuradžs Brankovičs.

Cīņā pret osmāņiem Skanderbegs lieliski izmantoja Albānijas dabas apstākļus - kalnus un partizānu taktiku. Galveno Skanderbega atbalsta punktu - Kruji, osmāņu karaspēks trīs reizes neveiksmīgi aplenca - 1450.gadā - sultāns Murads II, 1466.gadā un 1467.gadā - sultāns Mehmeds II. Pēdējā aplenkuma laikā Skanderbegs Ležes pilsētā saslima ar malāriju un 1468.gada 17.janvārī mira.

Pēc Skanderbega nāves vēl 10 gadus albāņu spēki pretojās osmāņiem, tomēr 1478.gadā Kruje tika ieņemta.

Pēc Skanderbega albāņi līdz pat XX gadsimta palika Osmāņu impērijas sastāvā, pamazām pieņemot islāmu. Mūsdienu Albānijā Skanderbergs tiek godāts par nacionālo varoni, kuram par godi uzcelti pieminekļi un nosauktas ielas.