Jāņa senču senši nāk no Dundagas puses un dzīvojuši  Apšuciemā, Klapkalnciemā.

Jānis Prišenfelds dzimis Krievijā, Pēterburgā un viņa vecāki ir  Minna Prišenfelde  dzimusi Lapiņa Augusta meita Zvārtavas pagastā (1865.03.04.- 1939.11.02.) un Ansis Prišenfelds Ernesta dēls, miris Pēterburgā. Jānim vēl bija māsa Marta, kura Pēterburgā zudusi bez vēsts..

Jānis ar mammu ap 1917.g.ierodas apciemot radus Latvijā un, tad arī paliek uz dzīvi Tēvzemē. Sākoties Brīvības cīņām arī Jānis iesaistās kā dalībnieks  ( 7.Siguldas kājnieku pulks ).

Atbrīvošanas karā Spilves pļavās tiek ievainots un iegūst invaliditāti. Bijis Latvijas kara invalīdu savienības biedrs. Strādājis Valsts prezidenta sekretariātā kā  Atbrīvošanas cīņu, kara invalīdu palīdzības fonda domes ierēdnis.

Aktīvi darbojies Latvijas sabiedriskajā dzīvē. Jānis ( bass) kā dalībnieks ir piedalījies  Vispārējos dziesmu svētkos ar kori "ROTA" (Dziedāšanas un mūzikas biedrība).

Laulājies 1939.24.10. ar Mirdzu Viksi un ģimenē dzimušas trīs meitas: Laima, Maiga un Aija.

Atsaucoties uz prezidenta Kārļa Ulmaņa aicinājuma latviskot uzvārdus, 1940.gada jūnijā uzvārds Prišenfelds tiek mainīts uz uzvārdu Līgo.

Mazbērni: Edgars un Roberts, Gunita un Kristīne.

Mazmazbērni: Oskars, Paula Marta, Jānis,  Rihards, Ernests, Edgars Stepens,Gustavs Kārlis, Liene  un Jēkabs Vilciņš.

Mazmazmazbērni: Tesa Marta un Patriks Paeglis.

Guldīts: Rīgā, Raiņa kapos .