Jānis Tālivaldis Zemzaris, kurš, būdams Latvijas Universitātes absolvents un Latvijas tiesību vēstures pētnieks pirmās Latvijas Republikas laikā,

1950. gadā zaudēja sektora vadītāja amatu Latvijas PSR ZA Vēstures institūtā un vairs nespēja atrast darbu atbilstoši savai specialitātei. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (tolaik — Latvijas PSR Valsts bibliotēka) viņš aizvadīja pēdējo algotā darba desmitgadi (1960–1971).

Šajā īsajā laikā viņš paspēja bibliotēkā iedibināt arhīvistikā akceptētas rokrakstu apstrādes metodes. Kolēģiem viņš ierādīja līdz tam mazapjaustu, bet plašu un svarīgu darbalauku — latviešu kultūras darbinieku personālarhīvu apzināšanu un vākšanu — tajos var atrast daudz vairāk patiesības par cilvēku domām un sajūtām, rīcības motīviem, nekā to vēstī plašākai sabiedrībai paredzēti publicējumi un oficiālā dokumentācija.

Arī zinātnieks pats, rādot priekšzīmi citiem kultūras darbiniekiem, LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļai novēlēja iespaidīgu personālarhīvu, kurā ir 453 glabājamās vienības.

***

Augusta beigās, rokot bedri komposta kaudzes ierīkošanai, privātmājas dārzā Gregora ielā Āgenskalnā, Rīgā uziets cinkotā skārda kastē ievietots dokumentu depozīts, kas zemē gulējis no 1944. vai 1945. gada, portāls "Delfi" uzzināja Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM). 

Pēc sākotnējās izpētes secināts, ka dokumenti attiecas uz vēsturnieku Jāni Tālivaldi Zemzari (1902–1996), kā arī viņa māsas Ņinas Mateass (1895–1970) ģimeni. Lielāko dokumentu apjomu – vairākus desmitus lappušu – veido Rīgas hronikas manuskripts, kura redaktors bijis Zemzaris. Manuskripts aptver 1939.–1940. gada notikumus Rīgas dzīvē; vēlāk nacistu okupācijas laikā tas papildināts ar piezīmēm par padomju okupācijas notikumiem 1940.–1941. gadā.

Dokumentu vidū ir arī materiāli par nacistu okupācijas laika kultūras politiku, padomju okupācijas laika ieviestajām pārmaiņām Latvijas Universitātes Tiesību fakultātes dzīvē, kā arī citi rokraksti. Bez tam lāde glabāja arī dažādas personas apliecības, dienesta gaitas sarakstus, citus dokumentus par Jāni Tālivaldi Zemzari, kā arī viņa māsas vīru, virsnieku Aleksandru Mateasu (1900–1945).

***