Harijs Ginters  dzimis 30.08.1912. gadā Jelgavā.

Vidusskolas izglītība.

Pratis krievu un vācu valodu (mutiski un rakstiski).

Mācījies Zaļenieku ģimnāzijā, ir apliecība.

Strādājis par kancelejas darbinieku Jēkabnieku pagasta valdē. No 1.08.1938. gada strādājis Zaļenieku pagasta valdē par kancelejas darbinieku.

 "Rammu" māju saimnieks Jēkabnieku pagasta Ūziņos.

Aizsargs. 

Aktīvi piedalījās vietējā kultūras un sabiedriskajā dzīvē - spēlēja Ūziņu un Zaļenieku amatierteātrī, dziedāja korī (Zaļeniekos).

Neilgi pirms nāves apprecējās.

Mira nepilnu 29 gadu vecumā.

Uz kapa plāksnes ir uzraksts -

Kritis par dzimto zemi 1941.28.VI.

"Mīļā māmiņ, ko tu raudi, nodzēs skalu, gulēt ej,

Velti, velti dēlu gaidi, velti rūgtas asras lej".

***
Nr.11.11.07.1941. 4.lpp. Nacionālā Zemgale. Partizāņu cīņas

Jēkabniekos

Kara pirmajās dienās Jēkabnieku patrioti pulcējās vienkopus, lai vajadzīgā brīdī uzsāktu dzimtenes atbrīvošanas cīņas. Kā pirmie svētajam darbam pieteicās un organizēšanu uzņēmās aizsargu nod. vada komandieris V. Ritums, bij. nod. priekšnieks K. Biezbārdis, aizsargs H. Ginters, Z. Mitrevics un citi bezbailīgi cīnītāji. Apbruņojums bija niecīgs — pāris pistoles un šautenes. Sākumam tomēr pietika. Nākošā dienā pēc saformēšanās partizāni sagūstīja un atbruņoja divus bēgošus sarkanarmiešus, tādējādi papildinot ieroču krājumus. Vācu armijas un sarkanarmiešu cīņām norisinoties uz lietuvju zemes, Jēkabnieku partizāni par savu galveno uzdevumu uzskatīja izpildkomitejas mītnes apsardzību, Uzmanīgi cīnītāji novēroja Gudēnus, lai no turienes neviens varas vīrs neizmuktu. Pamanījuši Kalnanšu bedrēs sarkanarmiešu grupu, viena daļa partizāņu devās tos gūstīt, bet daži palika Gudēnu tuvumā. Cīņas laikā Gudēnos, vietējā komsorga vēsti ieradās sarkanarmiešu jātnieki un kājnieki, kuri mežonīgā kārtā spīdzināja un pēc tam zvēriski noslepkavoja aizsargu Hariju Ginteru. Tas Jēkabnieku partizāniem bija smags un sāpīgs zaudējums, jo H. Ginters bija pazīstams kā enerģisks un krietns darbinieks un nacionāls tēvzemes aizstāvis. Cīņai Kalnanšu bedrēs bija panākumi un šeit lielu varonību un drosmi pierādīja 64 gadus vecais K. Grīnbergs no Līču mājām, sagūstīdams vairākus sarkanarmiešus. Partizāņu darbībā K. Grīnbergam piekritusi svarīga loma — viņš kā šķūtnieks neuzkrītoši braukājis pa ceļiem un uzturējis sakarus starp partizāņu grupām, ziņojot par katru novēroto sīkumu. Pēc vācu karaspēka ienākšanas Zemgalē Jēkabnieku partizāni pārgāja Zaļenieku partizāņu vadītāja rīcībā, tā izveidojot jau ievērojamu kaujas vienību. Ar aizsarga H. Gintera varonību un sirds upuri Jēkabnieku patrioti pierādījuši, ka arī viņu vidū ir varoņi, kas gatavi mirt, ja dzimtenes brīvība apdraudēta.

***