LKOK nr.3/665

Vanags, Eižens

Leitnants Cēsu rotā.


* 1889. g. 11. novembrī Ķemeros.

+ 1969. g. 17. aprīlī Rīgā invalīdu namā.

[]

Apbalvots par izlūku gājienu un cīņu 1919. g. 10. martā pie Baltūža kroga uz Saldus-Skrundas ceļa.

Sasniedza kapteiņa dienesta pakāpi.

VANAGS EIŽENS MIHAELS Anša dēls
Cēsu rotas leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1889. g. 11. nov. Ķemeros. Izglītojies ģimnāzijā. Elektrotehniķis. 

Krievu armijā iesaukts 1914. g., dienējis Grodņas cietokšņa automobiļu komandā, vēlāk 1. atsevišķajā motociklu rotā. Piedalījies kaujās Rietumu frontē, apbalvots ar Jura krusta IV šķiras 1916. g. nov. beidzis Kijevas karaskolu, pēc tam dienējis 3. atsevišķajā dzelzceļu bataljonā un 2. traktoru-ekskavatoru nodaļā līdz kara beigām.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 6. dec. Rīgā, 2. Rīgas apsardzības rotā. No tās pārgājis uz Cēsu rotu, piedalījies visās kaujās no Skrundas līdz Rīgai, paaugstināts par virsleitnantu.

1919. g. 10. martā pie Saldus uz Saldus-Skrundas lielceļa Vanags izlūku nodaļas priekšgalā zem spēcīgas ienaidnieka uguns pirmais ielauzās Baltūžu krogā un sagūstīja 2 sarkanarmiešus, ieguva vērtīgas ziņas, kas lielā mērā sekmēja visas operācijas panākumus.

Pēc Rīgas atbrīvošanas iedalīts 2. Ventspils kājnieku pulkā un pārcelts uz Latgales fronti. 1920. g. janv. pārcelts uz automotociklu rotu, norīkots par 1. Kurzemes divīzijas autonodaļas komandieri. 

Atvaļināts 1921. g. 26. febr. 1922. g. iestājies robežpolicijas dienestā, robežsargu kontrolieris Ilūkstes apr., tad Aizputes apr. 1927. g. pārcelts par Ludzas, vēlāk Jaunlatgales robežapsardzības apg. 1. raj. priekšnieku. Miris 1969. g. 17. apr. Rīgā invalīdu namā.