Aleksandrs Aļehins (Aļohins, dzimis Maskavā, miris Eštorilā) bija Krievijas / Francijas šahists - ceturtais pasaules čempions šahā (1927 - 1935; 1937 - 1946).

Aleksandrs Aļehins dzimis Maskavā muižnieku ģimenē. Šahu iemācījies spēlēt septiņu gadu vecumā.

Starptautiskos turnīros spēlējis kopš 1910. gada. 1. Pasaules kara laikā kā brīvprātīgais dodas uz fronti, kur dien Sarkanā Krusta vienībā. Apbalvots ar svētā Staņislava ordeni, bet pēc otrās kontūzijas atgriežas Maskavā. 

1921. gadā emigrē uz Franciju, kuras pilsonību iegūst 1925. gadā.

1927. gadā Buenosairesā mačā uzvar Hosē Raulu Kapablanku, tādējādi kļūstot par ceturto pasaules čempionu šahā. 

1929. un 1934. gadā aizstāv titulu divos mačos ar Jefimu Bogoļubovu. 

1935. gadā zaudē titulu mačā ar Maksu Eivi, tomēr to atgriež pēc uzvaras revanša mačā 1937. gadā.

Sākoties 2. Pasaules karam, brīvprātīgi piesakās dienēt Francijas armijā, kur pilda tulka pienākumus.

Pēc Francijas sagrāves, līdz 1943. gada oktobrim, piedalās sacensībās un sniedz simultānspēles seansus Vācijas okupētajās Eiropas valstīs. Tad izceļo uz Spāniju, vēlāk - Portugāli.

1946. gada 24. martā mirst no sirdslēkmes Portugāles pilsētā Eštorilā. 

1956. gadā pārapbedīts Parīzē. Pastāv aizdomas, ka Aļehins ir čekas aģentu nogalināts.