Dzimis Latvijā, Silagaiļu pagastā, Ludzas rajonā

Māciījies LU Vestures un filozofijas fakultātē, kuru nav beidzis.

Jau 20.to gadu beigās sācis sadarbību ar PSRS izlūkdienestu.

1928.g. sācis strādāt muitā, vēlāk par kantora darbinieku celtniecības uzņēmumos

1930..g. decembrī iestājies Latgales progresa partijā.

1932.g. iestājies komunistiskajā partijā.

1932.-1933.g. dienējis Latvijas armijā

1933.g. nelegāli strādājis Daugavpils komjaunatnes komitejā

1933.g. novembrī par prettautisko darbību arestēts un ieslodzīts cietumā uz 8 gadiem.

1938.g. priekšlaicīgi amnestēts.

1939.g. strādājis par noliktavas vadītāju

1940.g. jūnijā PSRS okupējot Latviju, A. Noviks tiek iecelts par Latvijas Iekšlietu ministrijas Valsts Drošības pārvaldes vadītāju.

1940.g. tiek ievēlēts PSRS Augstākajā padomē (tiek vairākkārt pārvēlēts līdz 1954.g.)

1940.g. beigās, kad Latvija tiek iekļauta PSRS sastāvā, A. Noviks kļuvis par Iekšlietu komisāru.

No 1941.g. 2. janvāra- Valsts drošības vecākais majors

1941.g. 28. februārī iecelts par LPSR Valsts drošības tautas komisāru.

1941.g. jūnijā Vācijai un PSRS pārtraucot sadarbību un Vācijai iebrūkot PSRS- pārcelts un NKVD centrālo aparātu, Latvijas nodaļas vadītājs

No 1943.g. 14. februāra- Valsts drošības komisārs

No 1943.g. 30. novembra - Nacionālās valsts drošības komitejas operatīvās grupas priekšnieks.

1944.g. martā, pēc PSRS okupācijas spēku atgriešanās Latvijā, Noviks atkārtoti iecelts par Latvijas VDK vadītāju.

9.9.1945. paaugstināts par ģenerālmajoru

Līdz 1953.g. (1956.g. turpinājās latviešu mežabrāļu un "buržuāzisko nacionālistu" cīņas pret okupāciju), tieši vadījis un organizējis "iznīcinātāju" grupas to likviddācijai.

1953.g. pēc Staļina nāves pārcelts uz LPSR rūpniecības ministriju (?) (Министерство заготовок) par ministra vietnieku kadru jautājumos

1954.g. janvārī LPSR Zemkopības ministra vietnieks.

Līdz 1954.g. (kopš 1940.g.) bijis 3 sasaukumu PSRS AP deputāts. 

1955.g. A. Noviks saņēmis ģenerāļa pakāpi un devies pensijā. Dzīvojis Rīgā un ne ar ko nav izcēlies.

1991.g. pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ieguvis Latvijas pilsonību, kā Latvijā dzimis.

1994.g. 15. martā arestēts. Uzsākts kriminālprocess par dalību un vairāk kā 60,000 latviešu deportāciju organizēšanu.

1995.g. 13. decembrī notiesāts ar mūža ieslodzījumus un mirst Rīgas Centrālcietumā 1996.gadā.

***

No izvešanas lietām var identificēt LPSR valsts drošības orgānu amatpersonas, kuras apstiprināja slēdzienus par Latvijas iedzīvotāju deportācijām 1941. g., 1949.g.-1953.g.

1941.gadā:

par 6.636 personām;

par 1.915 personām;

1. Šustins Semjons (1908.g.), LPSR iekšlietu tautas komisāra vietnieks -
2. Cinis Jānis (1911.g.), LPSR iekšlietu tautas komisāra vietnieks - par 2.479 personām;
3. Krivickis Zinovijs /Zjama/ (1910.g.), NKVD 1.specdaļas priekšnieks -
4. Brezgins Aleksandrs, LPSR iekšlietu tautas komisāra vietnieks -

par 1.138 personām.

Daži paraksti:

Vēvers - 5;

Mende, Barkovskis - 2;

Jenukidze, Lagovskis, Latkovskis, Martirosovs, Sproģis - 1.

No 1949. līdz 1953.gadam:

par 41.544 personām (1949. g.);

par 141 personu (1949.g.-1953.g.);

1. Noviks Alfons (1908.g.), valsts drošības ministrs -
2. Pešehonovs Fotijs (1913.g.), VDM izmeklēšanas daļas priekšnieka vietnieks -
3. Vēvers Jānis (1899.g.), valsts drošības ministra vietnieks operatīvajā darbā - par 51 personu (1951. g.-1953. g.).

***

PSKP b. no 1932. g. V.d.d. no 1940. g.; ģenerālmajors. LR–LPSR IeM Politiskās policijas pārv. Daugavpils raj. pr-ks 1940.VI–VIII; LPSR iekšlietu tautas komisārs 1940.VIII–1941.X; LPSR VDTK operat. grupas pr-ks 1943.XII–1944.VII; LPSR valsts drošības tautas komisārs – ministrs 1944.VII–1953.II; LKP CK biroja loc. 1940.VIII–1953; LPSR lauksaimniecības min. vietn. kadru jautājumos 1953.III–IV, 1954.I–1956.II; Lauksaimniecības un sagādes min. kadru pārv. pr-ks 1953.IV–1954.I; Lauksaimniec. min. Mežsaimniecības galv. pārv. pr-ks 1956.II–1957.VI, mežsaimniecības un mežrūpniecības min. vietn. 1957.VI–1959.VII, min. kolēģijas loc. 1957.VI–1965.I, partijas organiz. sekretārs 1960.XI–1961.VI