Alfrēds Bernhards Nobels dzimis Stokholmā, Zviedrijā, miris Sanremo, Itālijā) bija zviedru ķīmiķis, inženieris un dinamīta izgudrotājs.

Alfrēds bija Imanuela Nobela (1801-1872) trešais dēls.

A. Nobela tēvs Imanuels Nobels bija izgudrotājs un veidoja uzņēmumus tvaika un citu mašīnu izgatavošanai. Viņš nodarbojās arī ar sprāgstvielu pētīšanu, īpaši ar nesen atklātā nitroglicerīna ražošanu, kā arī ar saplākšņa ražošanu.

Tēvs deva dēlam iespēju pašam apgūt izglītību, kuras iegūšanas laikā Alfrēds pabija daudzās valstīs. Oficiāli kā bērns viņš skolā mācījies tikai 18 mēnešus (the Jacobs Apologistic School in Stockholm).  A. Nobels specializējies ķīmijā, brīvi pārvaldīja piecas valodas (zviedru, vācu, angļu, krievu, itāļu un franču). Viena no galvenajām A. Nobela interesēm bija literatūra - viņš daudz lasīja un daudz rakstīja arī pats.

Pēterburgā Nobels kopā ar krievu ķīmiķi Nikolaju Ziņinu studēja ķīmiju, 1850. gadā devās uz Parīzi, vēlāk uz ASV kur studēja ķīmiju pie izgudrotāja Džona Eriksona (John Ericsson, pirmā ASV bruņukuģa izgudrotājs USS Monitor).

1857. gadā Nobels patentēja savu pirmo izgudrojumu- gāzu mērierīci.

Šajā laikā notika Krievijas - Krimas karš, un tā kā tēvs ražoja Krievijas kara rūpniecībai, pēc kara beigām pieprasījums saruka un viņš bankrotēja.

1859. gadā tēva ģimene atgriezās no Pēterburgas uz Stokholmu, atstājot Krievijas rūpnīcu brāļa Ludviga ziņā.

1863. gadā Nobels patentēja detonatoru (1865- detonatora kapsulu)

1864.g. 3. septembrī ražojot nitroglicerīnu Stokholmas rūpnīcā, tas sprāga un bojā gāja Alfrēda brālis Emīls un 5 strādnieki.

Notika vēl daži mazāki negadījumi, un Alfrēds nolēma eksperimentēt, lai panāktu drošas sprāgstvielas radīšanu

Nitroglicerīns Eiropā tika aizliegts, taču tai pašā laikā tika plaši lietots ASV un pieprasījums pēc sprāgstvielām bija milzīgs, jo 19.gs. tika būvēti ceļi, raksti tuneļi cauri kalniem, attīstoties rūpniecībai, bija nepieciešams iegūt milzīgu daudzumu sasmalcinātas rūdas.

Alfrēds Nobels attīstīja tajā laikā jau zināmās sprāgstvielu izgatavošanas metodes un pamatoja to lietošanu ieroču rūpniecībā, taču vienlaikus norādīja uz pielietojuma iespējām civilajā jomā.

1867. gadā Nobels pirmoreiz demonstrēja dinamīta iespējas.

Dinamīta galvenā priekšrocība bija tāda, ka sava sastāva dēļ, tas nav tik bīstams kā nitroglicerīns, kas Eiropā savas nestabilitātes dēļ tika aizliegts. Dinamītu nespēj uzspridzināt trieciens, pat ne uguns liesmas. Tā spridzināšanai ir vajadzīgs detonators.

1867. gadā Alfrēds Nobels ieguva patentu dinamītam ASV un Anglijā un tas ļāva inovatoram gūt lielus finansiālos panākumus. Dinamīts -nitroglicerīna maisījums ar porainām vielām.

1875. gadā Nobels patentēja želignītu (vēl stabilāku un drošāku želejas veida sprāgstvielu)

1887 Alfrēds patentēja balistītu.

***

Visbiežāk Nobela uzvārdu saista ar viņa vārdā nosaukto prēmiju - Nobela prēmiju. Par Nobela personību diskutēts daudz, jo tā bijusi spilgta un pretrunīga. Viņš bijis izcils izgudrotājs, veiksmīgs uzņēmējs, taču tāpat arī vientuļš cilvēks ar ilgām pēc literatūras.

A. Nobels mira 1896. gadā vientulībā Itālijā, taču tika apglabāts Stokholmā.

Viņš norādīja, ka visa viņa bagātība ir jāievieto fondā, kura augļus katru gadu izdala tiem, kas iepriekšējā gadā cilvēkiem darījuši ko labu fizikā, ķīmijā, medicīnā un literatūrā, kā arī tam cilvēkam, kurš vislabāk darbojies tautu sadraudzības labā, armiju samazināšanā un miera kongresu rīkošanā. Tika norādīts, ka četras pirmās balvas jāpasniedz Stokholmā, taču miera prēmija - Oslo.