Dzimis Grašu pagasta  Sauliešos saimnieka ģimenē. Mācījies Grašu pamatskolā, Cesvaines draudzes skolā, beidzis Kārzdabas pareizticīgo draudzes skolu (1887.).

1889,gadā mācījies skolotāju kursos Valmierā, kur iepazinies ar Apsīšu Jēkabu.

1890.gadā  Rīgā nokārtojis tautskolotāja eksāmenu.

1890.- 1891. strādājis par palīgskolotāju Straupē.

1892. – 1900. strādājis par pagastskolas pārzini Grašos.

1900 .- 1901.strādājis par grāmatvedi naftas tirdzniecības kantorī Groznijā.

1901.gadā strādā par kantoristu laikraksta "Latviešu Avīzes" ekspedīcijā Jelgavā.

1902. – 1915. gadam  latviešu valodas un literatūras skolotājs A. Rūmanes - Ķeniņas sieviešu proģimnāzijā un A. Ķeniņa zēnu reālskolā Rīgā.

1904.gadā  kopā ar A. Ķeniņu, Pavasaru Jāni un J. Rozentālu nodibinājis grāmatu apgādu "Zalktis".

No 1906. Gada almanaha, vēlāk žurnāla "Zalktis" redakcijas loceklis.

1909.gadā Saulietis nodibināja savu apgādu "Varavīksna", kur izdevis galvenokārt paša darbus.

1914. – 1915. gadam  vadījis laikraksta "Latvija" literāro daļu, tad devies bēgļu gaitās un dažus mēnešus dzīvojis Petrogradā.

1916.gadā  atgriezies tēva mājās Sauliešos, kur līdz 1921.gadam  nodarbojies ar lauksaimniecību.

1919. – 1924. gadam  latviešu literatūras skolotājs Cesvaines vidusskolā.

1926.gadā  apprecējies ar pianisti Mariju Valteri.  Saulietis rakstījis stāstus, lugas, dzejoļus, tēlojumus, apceres, esejas.

Pirmais dzejolis "Vējš, tu netrokšņo!..." publicēts laikrakstā "Balss" 1893.16./28. VI.

Laikrakstā "Dienas Lapa" 1893.13./25.VII - 21. VIII/2. IX iespiests Saulieša tulkotais I. Turgeņjeva stāsts "Jēkabs Pasinkovs". Pirmais Saulieša stāsts "Iz jaunības gadiem" publicēts laikraksta "Dienas Lapa" pielikumā 1893.26.VI. Saulieša ražīgākais daiļrades posms bija gadsimtu mijā.

1897 izdots Saulieša pirmais dzejoļu krājums "Meža šalkas".1901. – 1903. publicēti atsevišķi stāsti ("Soda diena", "Aiz sniega un tumsas", "Vientiesītis", "Pērkons", "Purvā", "Kalējs Indriķis"

Pārējie stāsti publicēti vispirms galvenokārt periodikā, pēc tam Saulieša kopotos rakstos, kas izdoti vairākkārt. 1910.gadā  iznācis Saulieša romāns "Varavīksne" . Saulieša daiļradē saskatāmas gan J. Neikena, brāļu Kaudzīšu un Apsīšu Jēkaba reālistiskās prozas tradīcijas, gan simbolisma un jaunromantisma (īpaši J. Poruka) ietekme. Jaunlaiku cilvēka tēlā Saulietis ievij noslēpumaino un mistisko (stāstos "Veļu tiesa" , sarakstīts 1912, publicēts 1925;"Neaizberamā aka" ,sarakstījis 1913, publicēts 1927). Saulieša prozā subjektīvu izjūtu fiksācija mijas ar nepiepildāmām ilgām pēc tikumiskas skaidrības. Galvenās tēmas: cilvēka ciešanu, vientulības un atšķirtības motīvi, sirdsapziņas un vainas, nozieguma un atmaksas problēmas, dzīves un nāves, cilvēka ideālu un meklējumu traģika. Saulieša darbu kompozīcijā liela nozīme zemtekstam, atmosfērai, kaut arī tēlu un jūtu loks parasti veidots vienā noskaņā. Cilvēka iekšējās dzīves simbolisku vispārinājumu Saulietis parasti panāk ar daudznozīmīga dabas tēlojuma palīdzību, kas emocionāli atbalso varoņu iekšējo dvēseles stāvokli. 

Saulieša lugas bieži veidotas kā dramatiski tēlojumi.

1911.g. Lugu "Pret ziemeļiem" (grāmatā un arī teātrī ),

1913.g. "Jēkabs Saltups" (grāmatā un teātrī ), 

1928.g. "Audžu bērni" (1928., teātrī 1930.) centrā morālo vērtību pārmantojamības problēma;

1929.g. lugā "Ķēniņš Zauls" (1929., teātrī 1930.) cilvēka likteņa traģisms iemiesots mitoloģiskā materiālā.

Vēl Saulietis sarakstījis drāmas

1922.g. "Līgo" (grāmatā un teātrī ), 

1932.g. "Rīta blāzma"

traģikomēdijas 

1926.g.  "Nepilnīgais" ,

1932.g.  "Svētki Prātaiņos" (grāmatā un teātrī ),

komēdijas:

1914.g. "Pašam sava saimniecība" (1914., teātrī 1951.), 

1923.g. "Sirdskaite" (grāmatā un teātrī ), 

1925.g. "Inteliģenti",

1932.g. "Lakstīgalu perēklis".

Saulieša dzejoļi krājumos :

• 1897.g. "Meža šalkas" ,
• 1904.g. "Dzeltena lapa" ,"Klusas dienas" , "Pa melnu nakti" ,"Sniega laukos" , "Te un tāli" (visi 1904.), 
• 1909.g. "Dzimtene"

ir noskaņām bagāta dabas lirika, tās pārdzīvojums organiski pāraug rezignētā cilvēka dzīves izjūtas tēlojumā.

1926.g. pārējie Saulieša dzejoļi ietverti Rakstu 9. grāmatā .

Saulietis sarakstījis arī nelielas liroepiskas poēmas:

1901.g. "Līdumnieks" ,  publicēta 1904;

1909.g. "Dzimtene" ,

1927.g. "Veltis" , 

1927.g. "Tēva roka" ,

dzejoļus prozā un skices, kas ietvertas Rakstu 6. grāmatā (1925.), sarakstītas arī tēlojumu ciklu "Revolūcija Prātaiņos" (1923.) ar spilgtu laikmeta dokumentalitāti. 

Apcerēs un esejās Saulietis galveno uzmanību pievērsis tautas garīgā spēka avotiem, ko saredz valodā, tautasdziesmās, daiļliteratūrā ("Latviešu sēta un tautas gara tradīcijas" , 1913., "Tēvu saulē" , 1927, un citi). 20. un 30. gados Saulietis savus darbus publicējis izdevumos "Piesaule" , "Latvis" , "Burtnieks" , bija viens no aktīvākajiem žurnāla "Daugava" līdzstrādniekiem. - Citi pseidonīmi: Skrabacis, Ansis Gaudarvalks. 

Apbedīts Cesvaines pag. Ķinderu kapos.

1938.g. gadā atklāts K. Jansona veidots Saulieša piemineklis.