Saņemta sēru vēsts.

7.februārī šīs zemes gaitas beigusi Baiba Evīna Morzika - divkārtēja pasaules vicečempione riteņbraukšanā šosejā, Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta Goda zīmes kavaliere, piecdesmitpieckārtēja Latvijas čempione riteņbraukšanā šosejā un trekā, savulaik riteņbraukšanas trenere Salaspilī.  

Baiba Evīna Morzika dzimusi 1945.gada 12.augustā Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, 1949.gadā kopā ar mammu izsūtīta uz Tomskas apgabala Parabellas rajonu. No Sibīrijas atgriezusies 1955.gadā.  

1963.gadā beigusi Irlavas vidusskolu. Pēc vidusskolas beigšanas nopietni pievērsusies riteņbraukšanas sportam, kur guvusi izcilus panākumus - 55 reizes kļuvusi par Latvijas Čempioni, kas ir Ginesa rekorda cienīgs sasniegums un kam Latvijas sportā nav līdzīgu.

Divas reizes bijusi PSRS čempione (1968. un.1969. gadā) un divas reizes pasaules vicečempione (1968.gadā Itālijā un 1974.gadā Kanādā).  

2004.gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta Goda zīmi.

Iekļauta Uļjanas Semjonovas Olimpiešu fonda sastāvā.

  No 1980.gada līdz 1997.gadam Baiba Evīna Morzika nostrādāja Rīgas rajona bērnu-jaunatnes sporta skolas bāzē Salaspilī par riteņbraukšanas treneri. Pateicoties tā laika sporta dzīves vadītājiem, padomju saimniecības (vēlāk agrofirmas) vadībai, sporta kompleksā tika radīti labi apstākļi treniņu procesam. Šajā periodā sagatavotas desmit sporta meistares riteņbraukšanā, no kurām trīs izcīnījušas PSRS jaunatnes čempiona titulus (Ilona Krišāne, Elita Īvbulete un meita Dace Caune, šobrīd Kaļverša).

1996.gadā Baibas audzēknis Māris Kaļveršs (tagad biedrības „Salaspils Zīriņi” valdes priekšsēdētājs) tika iekļauts Latvijas Olimpiskajā izlasē un gatavojās Atlantas olimpiskajām spēlēm.  

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tika likvidēta bērnu-jaunatnes sporta skolas bāze Salaspilī, bet Baiba vēl daudzus gadus nostrādāja sporta kompleksā.  

Baiba vienmēr mācēja atrast kopīgu valodu ar bērniem un jauniešiem. Daudziem bērniem Baiba bija ne tikai trenere, bet arī kā otra mamma. Joprojām liela daļa bijušo audzēkņu atceras TRENERĪTI - ļoti saprotošu, atsaucīgu un visus mīlošu cilvēku. Pie Baibas vienmēr varēja vērsties ne tikai jautājumos par riteņbraukšanu, bet varēja lūgt padomu arī jebkurā citā dzīves situācijā, dalīties gan priekos, gan bēdās.

Avots - salaspils.lv

Baiba Caune-Morzika ierakstījusi savu vārdu Latvijas sporta vēstures lappusēs kā divkārtēja pasaules vicečempione šosejas riteņbraukšanā. Leģendārā latviešu riteņbraucēja un sporta kluba "Marss" audzēkne savās sportistes gaitās izcīnīja kopumā 55 (!) valsts čempiones titulus, kā arī pārstāvēja PSRS izlasi un kļuva par PSRS čempioni.

Sporta veterāne bija Uļjanas Semjonovas Latvijas Olimpiešu sociālā fonda (LOSF) biedrs un 2003. gadā apbalvota ar Latvijas Republikas apbalvojumu par nopelniem tēvijas labā - Triju Zvaigžņu ordeni.

Izvadīšana pēdējā gaitā notiks trešdien, 12. februārī plkst.12:00 Jaunajos Slokas kapos Jūrmalā (Mežmalas un Jūrkalnes krustojums).

evelo.lv

Baiba Ābere-Caune-Morzika (1945 – 2014) – ar velosipēdu sākusi braukt, mācoties Irlavas vidusskolā – rajona skolu uzvarētāja, no 1961. gada trenējās Tukums BSS pie U. Mauriņa. Izcīnījusi 4. vietu skolnieku spartakiādē. Vēlāk trenējās CRK pie I. Janova. 1964. gadā izpilda Sporta Meistara normatīvu šosejā un arī trekā. Izcīnījusi PSRS jaunatnes čempiona titulu trekā. 1967. gadā iegūts PSRS kauss trekā, 1968. gadā PSRS čempione, 6. vieta Pasaules meistarsacīkstēs 1970. gadā. Pasaules meistarsacīkstēs 1. vieta komandā, 3. vieta individuāli, PSRS kauss šosejā, 1974. gadā 2. vieta Pasaules m/s grupu braucienā. 70. gadu otrā pusē pārstāv Tukumu «Vārpas» m/s un Lauku sporta spēlēs. Baiba Caune kopš 1981. gada strādājusi par treneri Rīgas rajona Salaspils BJSS

Vīrs riteņbraucējs, treneris, sabilnieks Elmārs Morziks (mācījies Kandavas tehnikumā)

/avots: «Tukuma novada sporta vēsture» (1901. – 2001.), M. Grinšteins/