Česlavs Milošs (dzimis Seteņos (lietuviešu: Šeteniai) netālu no Kēdaiņiem, tagad Lietuvā), miris Krakovā, Polijā) - poļu un amerikāņu dzejnieks un esejists. 

1980. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāts.

Česlavs Milošs, Krakovā, 1998. gada decembrī Dzimis 1911. gadā Seteņos (Šeteniai) Lietuvas vidienē, tolaik Krievijas impērijas sastāvā, poļu inženiera ģimenē.

Dzīvodams daudznacionālā vidē, kāda tolaik bija Lietuva, jau no agriem gadiem labi runāja ne tikai poliski, bet arī lietuviski, krieviski, kā arī angļu un franču valodās.

Sākoties 1.pasaules karam Milošu ģimene devās uz Iekškrieviju, kur piedzīvoja revolūciju un boļševiku varas dzimšanu. Pēc PSRS - Polijas miera līguma noslēgšanas, ģimene 1920.gadā atgriezās Viļņā, kas tolaik kļuva par Polijas sastāvdaļu.

Viļņā Milošs pabeidza ģimnāziju un studēja jurisprudenci Viļņas universitātē. Šeit 1930. gadā viņš publicēja pirmos dzejoļos. Arī vēlākos darbos Milošs kavējas atmiņās par Viļņu un mācību laiku tajā.

Neilgi pirms 2.pasaules kara sākuma pārceļas uz Varšavu. Kara laikā piedalas poļu pretošanās kustībā, paralēli publicējot dzejupagrīdes izdevumos.

Pēc kara beigām Milošs kļūst par Polijas vēstniecības kultūras atašeju Vašingtonā, pēc tam Parīzē. 1951. gadā, Polijā nākot pie varaskomunistiskajam režīmam, Milošs Parīzē lūdz politisko patvērumu. Šeit 1953. gadā Milošs publicē vienu no saviem ievērojamākajiem darbiem - Sagūstītais prāts (Zniewolony umysł) - par intelektuāļu vietu totalitārismā.

1960.gadā pārceļas uz ASV, kur pasniedz slāvu filoloģiju Kalifornijas universitātē, Bērklijā. 1970. gadā iegūst ASV pilsonību.

Pēc komunisma krišanas pārceļas atpakaļ uz dzīvi Polijā, intelektuāļu centrā - Krakovā, kur mirst 2004. gada 4. augustā, 97 gadu vecumā.