Fēlikss Lūkins (1875-1934), populārs acu ārsts, pazīstams arī kā Latvijas Rēriha biedrības prezidents. Pie viņa uz operācijām pacienti brauca arī no ārvalstīm. Fēliksa Lūkina māsa bija Oto Skulmes sievas Martas māte.

Studējis Tērbatā medicīnu

1895.g.  iepazinās ar septiņpadsmit gadu veco ģimnāzisti Antoniju Melderi-Milleri (vēlāk pazīstama kā sieviešu tiesību aktīviste, rakstniece, neatkarības cīņu dalībniece Ivande Kaija)

1901. gada 15. novembri abi salaulājās. Jaunā sieva pēc vīra gribas pametusi studijas, cits pēc cita ar pāris gadu atstarpi piedzima Lūkinu bērni Silvija, Haralds un Ivars.

1910. gadā pēc kādas asākas vārdu pārmaiņas ar Fēliksu viņa sieva Antonija aizbrauca uz Parīzi, lai Sorbonas universitātē turpinātu izglītošanos. Tur viņa apmeklēja ari žurnālistu skolu, mācās rakstīt ievadrakstus. Ceļodama iepazinās ar Raini un Aspaziju Kastaņolā.

Pirmā pasaules kara laikā viņus abus mētāja pa Krieviju, jo Fēlikss Lūkins bija mobilizēts darba dienestā, kur bija jāpilda ārsta pienākumi, un sieva ar trim bērniem – meitu Silviju, dēliem Haraldu un Ivaru – pārdzīvoja bēgļu gaitas Krievijā.

Fēlikss Lūkins bija dzelzceļa Rīga-Orla ārsts. Viņš ar dēliem dzīvo Goļicinā, Pēterburgā, Krimā.

Pēc atgriešanās Rīgā Fēlikss atsāka savu privātpraksi, bet vēlāk strādāja par homeopātu, darbā izmantojot arī iridodiagnostiku. To apgūt viņam kā bijušajam acu ārstam bija vieglāk, domājams, ka viņš bija pirmais reālais šīs metodikas lietotājs Latvijā.

1918. gada 1. oktobrī Fēlikss atgriezās Latvijā kopā ar dēliem, taču viņš ir smagi slims ar tuberkulozi. Pēc gada viņš tiek ārstēties Davosas sanatorijā.

1921.g.16. martā atgriežas no Davosas sanatorijas  vesels, bet iekšēji ir pārvērties.

1921. gada 7. aprīlī Valmierā, noturot priekšlasījumu par sabiedriskiem un tikumiskiem dienas jautājumiem, Ivandi Kaiju ķer trieka.

Fēlikss Lūkins gādāja par Toniju, bet daudz laika paņēma ārsta darbs un sabiedriskie pienākumi - viņš 1923. gadā dibināja Tuberkulozes biedrību, pabeidza iekārtot Biķernieku sanatoriju,

1930. gadā  tiekas ar Nikolaju Rērihu un līdz pat nāvei ir Rēriha biedrības vadītājs.

1934. gada 28. martā.saaukstējies ceļā uz mātes bērēm, Fēlikss Lūkins smagi saslima un pēc ilgas un grūtas slimošanas nomira. Ārsta praksi un Rēriha biedrības vadību pārņēma dēls Haralds.

http://www.latvijasarsts.lv/