* 1913. VIII 13. Vitrupes pag.

                1939. IX 15. beidzis Latvijas Universitāti, kand. theol.,

                1939. X 15. ordinēts par Rīgas prāvesta iecirkņa vikāru,

                1939. XI iecelts par Sakaslejas draudzes mācītāju,

                1942. X 01. atbrīvots no Valkas prāvesta iecirkņa vikāra amatā,

                1942. X 01. iecelts par Smiltenes ev. lut. draudzes mācītāja adjunktu.               

                Avots:       „Baznīcas kalendārs“, 1942.;

                               „Svētdienas Rīts“ # 39/1939, 47/1939.;

                               „Baznīcas Ziņas“ # 22/1942.

***

Jānis Bērziņš bija luterāņu mācītājs un Cēsu apriņķa prāvests. 

Dzimis Lielsalacas pagastā. 

1939.gadā beidzis Teoloģijas fakultāti. Tā paša gada 15. oktobrī ordinēts mācītāja amatā. Pirmā darba vieta Sakaslejas draudzē - Sakas pagastā, Liepājas pusē. 

Vācu okupācijas laikā bijis adjunkts Smiltenes draudzes mācītājam un vietējās avīzes redaktors. Lielinieki viņu tiesājuši un 1945. gādā izsūtījuši.

No 1946. - 1955. gadam bijis izsūtījumā Vorkutā. 

"Pēc represijām 40- to gadu vidū-beigās, kas garīdzniekiem bija labā atmiņā, nav jābrīnās, ka mācītājs Jānis Bērziņš ārlatvijas prāvestam Leonam Čuibem sacīja:

„daru visu, lai nekad nebūtu jāatgriežas Vorkutā!” "- www.robertsfeldmanis.lv/

Pēc atgriešanās 1955. gadā bijis mācītājs Trikātā, Vijciemā un Strenčos, ar 1962. gadu Āraišos un vēl 6 citās draudzēs, ar 1984. gadu arī Cēsu lauku draudzē.

Bērziņš bijis ilgus gadus padomnieks konsistorijā un Teoloģijas semināra rektors

Pēc asām diskusijām seminārā miris ar sirds lēkmi Rīgā uz ielas.

Apglabāts Vitrupes kapos. 

Sieva Tija - ērģeļniece. P. Šūberta skolniece.

Mirusi 1988.gadā. 

Jāņa Bērziņa mājās mācītājmuiža Āraišos vienmēr bija atvērtas radošās inteliģences pārstāvjiem. Notika diskusijas, dzejas vakari. Āraiši bija to laiku dvēseles sanatorija daudziem, kuriem ikdienas darbā savus uzskatus vajadzēja turēt cieši, cieši pie sevis.