Jānis Pakulis bija lielisks cilvēks, mīļš vīrs un labs tēvs. Izcils sportists un kaislīgs mednieks. Viņš mīlēja dzīvi un nodzīvoja to ar pilnu krūti. Ir apbalvots ar "Sporta meistara" titulu, bijis vairākkārtējs Latvijas un Baltijas čempions motokrosā blakusvāģos kā kantētājs, bijis arī PSRS čempionāta bronzas medaļas ieguvējs. Jānis savu dzīvi sāka kopā ar dvīņu māsu Kati, dzimuši Rucavas pusē, Kurzemē.

Bērnība un jaunība pavadīta dzimtajos Kalnišķos, vēlāk Liepājā, bet pa vidu tam pabūts arī Sibīrijā, kur pabeigtas pirmās četras skolas klases.

Jānis visu mūžu nostrādāja par šoferi.

Viņš mīlēja cilvēkus un dabu jo īpaši. Katrs brīvs brīdis pavadīts mežā ogojot, sēņojot vai sēžot uz vakts un gaidot lielo medījumu. Mežs bija glābiņš no pilsētas mūriem, kuros pavadīta mūža lielākā daļa.

Vēl Jānis bija īsts jokpēteris, ar superīgu humora izjūtu, mācēja simtiem anektdošu, nerātnu skaitāmpantiņu un dažādu dziesmiņu. Jānim bija daudz draugu un paziņu, viņš bija ļoti sabiedrisks, vienmēr izpalīdzīgs, nekad neatteica palīdzību. Jānis bija darba rūķis, mīlēja darbu, bija akurāts un ļoti neatlaidīgs it visā, ko viņš darīja.

Ari pēdējos septiņus dzīves gadus Jānis cīnījās ar insulta sekām un bija šo baiso slimību pieveicis kā īsts varonis. Pēdējā savas dzīves posmā pēc slimības, Jānis sagaidīja vēl trīs no saviem pieciem mazbērniem. Jānim ir 2 meitas, 3 mazdēli un 2 mazmeitiņas. Jānis mūsu visu atmiņā paliks kā pats sirsnīgākais cilvēks, vislabākais tētis un īstens dabas bērns.