Jāzeps Lipšāns - komponists, pianists, koncertmeistars, pedagogs. Dzimis 1929. g. 1. janvārī Omskā, miris 1989.g. 7. septembrī Rīgā.  

Viņa tēvs Pāvils Lipšāns bijis drēbnieks, kas uz Sibīriju devies pirms Pirmā pasaules kara, meklējot iespēju tikt pie zemes un turīgākas dzīves. Tur viņš arī apprecējies. Pirmos muzikālos iespaidus Jāzepam Lipšānam sniegusi viņa māte Margarita (dz. Sabiņina). Viņai paticis spēlēt mandolīnu un dziedāt krievu romances. Sibīrijā pasaulē nākusi arī Jāzepa māsa Lidija, taču 1934. gadā ģimene pārcēlusies uz dzīvi Rīgā.
Sākot mācības Rīgas 28. tautskolā, Jāzeps Lipšāns nav pratis latviski ne vārda. Sākumā bijis grūti, bet, kā viņš pats vēlāk stāstījis, labā muzikālā dzirde palīdzējusi ātri apgūt valodu un sekot mācībām. Jau kopš pirmajām mācību nedēļām diktātos saņemtas visaugstākās atzīmes.

Desmit gadu vecumā Jāzeps Lipšāns sācis privāti apgūt klavierspēli pie skolotājas Zentas Spilneres. 1943. gadā viņš absolvējis Rīgas 28. tautskolas 7. klasi un iestājies Valsts Rīgas mūzikas skolā (kas vēlāk ieguva Jāzepa Mediņa vārdu), savukārt vispārizglītojošos mācību priekšmetus turpinājis mācīties Rīgas pilsētas 1. vidusskolā un 8. Raiņa vakara vidusskolā. 1950.gada pavasarī Lipšāns beidzis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu klavieru specialitātē. Sekojušas studijas Latvijas PSR Valsts konservatorijā. 1955. gadā Lipšāns absolvējis profesora Valērija Zosta klavierspēles klasi, bet 1963. gadā – profesora Valentīna Utkina kompozīcijas klasi.

No 1964.g. līdz aiziešanai pensijā 1989.g. strādājis E.Dārziņa spec. mūzikas vidusskolā. Kā padomju kultūras grupu dalībnieks strādājis Mongolijā, Ulanbatoras mūzikas vidusskolā (1972-1975) un Jemenas TDR, Adenas Daiļo mākslu institūtā (1981-1984).

Daudz skaņdarbu mūzikas skolu mācību repertuārā; latviešu tautas dziesmu apdares klavierēm un dažādiem instrumentāliem ansambļiem.

Ideju un žanru daudzveidīgums, nemitīgi meklējumi tembru un izteiksmības virzienā, iesaistot svešu kultūru elementus − tie ir galvenie komponista darba rādītāji. Rakstījis dažādos žanros, visizteiktāk viņš savas jaunās idejas varēja realizēt instrumentālā kamermūzikā: Kazahijas iespaidi, svīta trompetei un klavierēm 1963., Afrikāņa stīgu kvartetam un sitamiem instrumentiem 1964., Sonatīne sitamo instrumentu ansamblim 1970.

 Pēc vizītes Kazahstānas ražas novākšanas svētkos kopā ar toreizējās Latvijas filharmonijas mūziķu brigādi radās svīta "Kazahijas iespaidi" trompetei un klavierēm. Ar PSRS Kultūras ministrijas svētību notikušais trīs gadus ilgais komandējums mūzikas pedagoga darbā uz, kā pausts rakstos, trūcīgāko arābu valsti Jemenu, rezultējās ar ļoti glītu opusu stīgu kvartetam un sitaminstrumentiem "Afrikāna" - kā izdevās noskaidrot no skaņraža atraitnes klavierpedagoģes Rutas Švinkas, skaņdarba tapšanu raisīja fakts, ka Jemena atrodas tuvu Āfrikai. Tādu pašu laika posmu Lipšāns kopā ar kundzi pavadīja, mācot Mongolijas mūzikas vidusskolas bērnus, un viņa skaņdarbu sarakstu papildināja mongoļu tautasdziesmu apdares un variācijas obojai un klavierēm.

http://www.studija.lv/?parent=1108

Oriģināldarbi:

• balets "Hirosimas meitene" (1965),
• "Pepija Garzeķe" (1975);
• Mongoļu rapsodijas Nr. 1 un Nr. 2 klavierēm, kameransamblim (1974, 1975);
• svīta "Kazahijas iespaidi" trompetei un klavierēm;
• "Afrikana" stīgu kvartetam un sitaminstrumentiem (1964);
• "Dzērves" balsij un kameransamblim (1966);
• "Rudens impresijas" balsij un klavierēm (1967);
• "Variācijas par Lulli tēmu" 2 klavierēm (1968).
• Ieskaņojumi Latvijas Radio.

Citi darbi

• Sonatīne
• Skaņdarbi klavierēm
• Skumja prelūdija nezināma kareivja piemiņai
• Jūras krastā
• Simfonija Nr.1
• 4 vokalīzes klavierēm un obojai

Bērnu skaņdarbu cikli

• "Putniņš Ciemos"
• "Bērnība"
• "Pionieri"

Komponista Riharda Dubras skolotājs. 

Dēls - diriģents Egīls Lipšāns, mazdēls - reperis Pikaso (Jānis Lipšāns), mazmeita - Astra Graudiņa.