Bijušais Krievijas premjerministrs, diplomāts, slepenu diplomātisku misiju vadītājs, PSRS un Krievijas specdienestu darbinieks (kurš konsekventi atteicās no jebkādām militārām pakāpēm) un vadītājs, ārlietu ministrs, starptautisko attiecību speciālists Jevgēņijs Primakovs.

Primakovs dzimis ebreju ģimenē Kijevā. Vņa tēvs ticis represēts un arestēts 2 mēnešus pēc viņa dzimšanas, izsūtīts un nošauts 1938. gadā. Kopā ar māti no 2 gadu vecuma dzīvojis Tbilisi, kur arī beidzis pamatskolu.

Vēlāk strādājis PSRS specdienestu daļās, kuru mērķauditorija bija arābu valstis. Personiski pazinis gan Ēģiptes vadītāju Naseru, gan Irākas diktatoru Sadamu Huseinu.

Astoņdesmito gadu otrā pusē bija viens no Gorbačova politikas atbalstītājiem- tai skaitā Augusta puča dienās.

Nav atbalstījis Jeļcina veikto Krievijas parlamenta atlaišanu 1993. gadā.

Primakovs 1996.-1998.gadā bija Krievijas ārlietu ministrs.

No 1998.gada septembra līdz 1999.gada maijam - vadīja Krievijas valdību.

Savulaik, vēl ieņemdams ārlietu ministra amatu, Primakovs pauda klaju nosodījumu Baltijas valstu uzņemšanai NATO, uzsverot, ka vienpusēji netiek ievērotas agrāk panāktās vienošanās.  

"Krievija nepieņems Igaunijas, Latvijas un Lietuvas uzņemšanu NATO. Tas nenotiks," 1997. gadā savas vizītes laikā Dānijā paziņoja Primakovs.

Ceļā uz ASV, uzzinot no Ala Gora, ka ASV nolēmusi bombardēt Dienvidslāviju, virs Atlantijas deva komandu lidmašīnas ekipāžai un atgriezās Maskavā. 

Laikā, kad Primakovs bija premjers, Krievijai stabilizējās attiecības ar daudzām valstīm un viņa popularitāte politiskās aprindās strauji auga. Primakova veidotā ārpolitika balstījās uz labām kaimiņattiecībām. Viņš bija arī Krievijas drošības doktrīnas izstrādātājs, kas balstījās uz precīzu varas vertikāli un precīzu informācijas plūsmu, kas Putinam ļāva nedaudz gados aptvert valstī notiekošo.

Primakova straujais popularitātes pieaugums ne visai atbilda t.s. "Ģimenes" interesēm. Šajā laikā vairāki Kremlim pietuvināti oligarhu grupējumi netraucēti izlaupīja Krievijas dabas resursus, uzkrājot kapitālu ārpus valsts. Tieši šis apstāklis lika Jeļcinam pārdomāt un sākt gatavot sev citu amata pārmantotāju, kā arī mēģināt Primakovu atbīdīt no varas virsotnes. Pieprasīto Primakova demisiju asi nosodīja 83% aptaujāto Krievijas iedzīvotāju, taču Putins, savukārt, nonākot pie varas, nekavējoties pietuvināja viņu sev, novērtējot profesionālā politiķa un stratēģa padomus.