Jorģis Zemitāns bija latviešu pulkvedis, III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Igaunijas Brīvības krusta ordeņa I šķiras II pakāpes kavalieris, Brīvības cīņu laikā - Ziemeļlatvijas brigādes komandieris.

Dzimis Skrīveru pagastā. 1892. gadā absolvējis Mītavas reālskolu eksternā ar savvaļnieka eksāmeniem. 1897. gadā absolvējis Viļņas karaskolu un uzsāka dienestu kā jaunākais virsnieks Krievijas impērijas 116. Malojaroslavecas kājnieku pulkā, Rīgā. 1914. gada aprīlī kļuva par kapteini.

1. Pasaules kara laikā kapteinis Zemitāns karoja 20. korpusa sastāvā Austrumprūsijā. Par nopelniem saņēmis Sv. Vladimira ordeņa IV šķiru ar šķēpiem.

1915. gada sākumā 20. korpuss Augustovas mežos tika aplenkts un sakauts. Zemitāns nonāca vācu gūstā, no kura atgriezās tikai pēc Kompjēnas pamiera parakstīšanas 1918. gada decembrī.

Uzreiz pēc atgriešanās Rīgā iesaistās aizsardzības ministra Jāņa Zālīša organizētajās pirmajās Latvijas militārajās vienībās, t.s. Rīgas apsardzības rotās, kļūstot par 2. Rīgas apsardzības rotas komandieri.

1919. gada 7. janvārī Zemitānu Pagaidu valdība nosūtīja uz Igauniju kā Latvijas militāro priekšstāvi. Ar Igaunijas armijas 2. divizijas štāba priekšnieka pulkveža Ozola atbalstu uzsāka organizēt Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādi, par kuras komandieri iecēla kapteini J.Zemitānu. Zemitāna pienākumos ietilpa jaunu karaspēka vienību formēšanas uzraudzība un kontrole pār komandantūrām, kas bija izvietotas no lieliniekiem atbrīvotajā Vidzemes daļā.

1919. gada 28. februārī Zemitānu paaugstināja par pulkvežleitnantu, 13. martā — par pulkvedi. Zemitāns bija pirmais latviešu karaspēka vienību komandieris, kurš strikti nosodīja 1919. gada 16. aprīļa vācu karaspēka īstenoto Liepājas puču, atzīstot pakļautību tikai Ulmaņa valdībai.

Piemineklis Jorģim Zemitānam Rīgā, Zemitāna laukumā

1919.gada 3.jūlija Strazdumuižas pamiers starp vācu landesvēru un latviešui-gauņu karaspēku nozīmēja vācu atkāpšanos no Rīgas un vācu muižniecības varas beigas Latvijā. 8.jūlijā Ziemeļlatvijas armija Jorģa Zemitāna vadībā no tagadējā Zemitāna tilta puses ieradās Rīgā. Karavīru priekšā jāja Zemitāns uz baltā zirga Anša.

1919.gada 10.jūlijā apvienojot Jāņa Baloža Atsevišķo brigādi ar J.Zemitāna Ziemeļlatvijas brigādi, tika izveidota Latvijas armija.

1919. gada 15. jūlijā jaunās Latvijas armijas virspavēlnieks ģenerālis Sīmansons iecēla Zemitānu par Vidzemes divīzijas Dienvidu frontes komandieri un Rīgas apsardzības priekšnieku. Sakarā ar neveiksmīgo armijas vadīšanu Bermontiādes sākumā, šajā amatā viņu nomaina Mārtiņš Peniķis.

Pēc atstādināšanas Zemitāns pāris gadu pildīja tā sauktos goda amatus: vadīja karavīru pensiju likuma izstrādi, piedalījās armijas reglamentu izstrādāšanas komisijas darbā. 1922. gada aprīlī Zemitānu no armijas atvaļināja piemērota amata trūkuma dēļ.

Miris 1928. gada 16. janvārī Rīgas Kara slimnīcā no audzēja smadzenēs.

Avots: lkok.com, historia.lv, Wikipedia