Jorģis Zemitāns

Nekropoles atbalsts

Jorģis Zemitāns bija latviešu pulkvedis, III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Igaunijas Brīvības krusta ordeņa I šķiras II pakāpes kavalieris, Brīvības cīņu laikā - Ziemeļlatvijas brigādes komandieris.

Dzimis Skrīveru pagastā. 1892. gadā absolvējis Mītavas reālskolu eksternā ar savvaļnieka eksāmeniem. 1897. gadā absolvējis Viļņas karaskolu un uzsāka dienestu kā jaunākais virsnieks Krievijas impērijas 116. Malojaroslavecas kājnieku pulkā, Rīgā. 1914. gada aprīlī kļuva par kapteini.

1. Pasaules kara laikā kapteinis Zemitāns karoja 20. korpusa sastāvā Austrumprūsijā. Par nopelniem saņēmis Sv. Vladimira ordeņa IV šķiru ar šķēpiem.

1915. gada sākumā 20. korpuss Augustovas mežos tika aplenkts un sakauts. Zemitāns nonāca vācu gūstā, no kura atgriezās tikai pēc Kompjēnas pamiera parakstīšanas 1918. gada decembrī.

Uzreiz pēc atgriešanās Rīgā iesaistās aizsardzības ministra Jāņa Zālīša organizētajās pirmajās Latvijas militārajās vienībās, t.s. Rīgas apsardzības rotās, kļūstot par 2. Rīgas apsardzības rotas komandieri.

1919. gada 7. janvārī Zemitānu Pagaidu valdība nosūtīja uz Igauniju kā Latvijas militāro priekšstāvi. Ar Igaunijas armijas 2. divizijas štāba priekšnieka pulkveža Ozola atbalstu uzsāka organizēt Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādi, par kuras komandieri iecēla kapteini J.Zemitānu. Zemitāna pienākumos ietilpa jaunu karaspēka vienību formēšanas uzraudzība un kontrole pār komandantūrām, kas bija izvietotas no lieliniekiem atbrīvotajā Vidzemes daļā.

1919. gada 28. februārī Zemitānu paaugstināja par pulkvežleitnantu, 13. martā — par pulkvedi. Zemitāns bija pirmais latviešu karaspēka vienību komandieris, kurš strikti nosodīja 1919. gada 16. aprīļa vācu karaspēka īstenoto Liepājas puču, atzīstot pakļautību tikai Ulmaņa valdībai.

Piemineklis Jorģim Zemitānam Rīgā, Zemitāna laukumā

1919. gada 15. jūlijā jaunās Latvijas armijas virspavēlnieks ģenerālis Sīmansons iecēla Zemitānu par Vidzemes divīzijas Dienvidu frontes komandieri un Rīgas apsardzības priekšnieku. Sakarā ar neveiksmīgo armijas vadīšanu Bermontiādes sākumā, šajā amatā viņu nomaina Mārtiņš Peniķis.

Pēc atstādināšanas Zemitāns pāris gadu pildīja tā sauktos goda amatus: vadīja karavīru pensiju likuma izstrādi, piedalījās armijas reglamentu izstrādāšanas komisijas darbā. 1922. gada aprīlī Zemitānu no armijas atvaļināja piemērota amata trūkuma dēļ.

Miris 1928. gada 16. janvārī Rīgas Kara slimnīcā no audzēja smadzenēs.

 

Avots: lkok.com, historia.lv, Wikipedia

person,26980
Patīk, 0 Nepatīk
loading...

Pievienot sludinājumu

Šai personai nav pievienots neviens sludinājums.

Norādīt saites

Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datums
Dāvids SīmansonsKomandieris04.04.185913.01.1933
Jānis ČaksteKomandieris14.09.185914.03.1927
Kārlis UlmanisKomandieris23.08.187720.09.1942
Voldemārs OzolsCīņu biedrs17.10.188412.07.1949
Ernsts PedersCīņu biedrs10.02.187924.06.1932

19.06.1919 | Cēsu kaujas

1919. gada 19.—23. jūnijā notika Cēsu kaujas- tās bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās

06.07.1919 | Latvijas brīvības cīņas. Vidzeme atbrīvota. Ziemeļlatvijas brigāde ienāk Rīgā

1919. gadā Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigāde Jorģa Zemitāna vadībā.

10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena

10.jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.

11.11.1919 | Bermontiāde: tiek atsists Bermonta uzbrukums Rīgai un sākas Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem

10. novembra rītā ap 6:00 sākās izšķirošā kaujas operācija Pārdaugavas aplenkšanai. Savā 10. novembra operatīvajā pavēlē Bermonts—Avalovs pavēlēja krievu pulkvedim Peseckim nekavējoties saformēt apvienoto nodaļu no visiem Jelgavas rezerves virsniekiem un kareivjiem, smagajos automobiļos un ar vilcienu sapulcēties 21:00 Baložu stacijas rajonā un sakaut latviešu spēkus pie Švarcmuižas (tagad — Jaunmārupe), kuri grib apiet Dzelzsdivīzijas kreiso spārnu.