Kriša Muzikanta piemiņai.

Aizsaulē aizgajis atkal viens no Liepājas vecākiem sabiedriskiem darbiniekiem. Jaunākai paaudzei nelaiķis gan ir svešs, bet mums, viņa laika biedriem, Krišs Muzikants paliks atmiņā, kā neaizmirstams aktieris, mīļš draugs un sabiedrisks darbinieks. Kādreiz, kavēdamies atmiņās, Muzikants par savu dzīvi stāstīja: «Esmu
dzimis Kuldīgas pagastā 1864. g., kā rentnieka dēls. Agri sāku maizi pelnīt, iedams ganu gaitās. Jau tad man
prāts nesās amatu mācīties un drīz biju labākais kurvju pinējs visā pagastā. Ta vienā vasarā nopelnīju piecus
rubļus — tos laikos — liela nauda. Pēc iesvētīšanas tēvs mani nodeva Kuldīgā galdnieka amatu mācīties. Beidzis mācības laiku, pārnācu Liepājā Tīlica fabrikā par galdnieku. Tanī laikā Liepājā sākās rosīga sabiedriskā
dzīve un arī es iestājos Liep. Latv. labdarības Biedrības korī, kuru vadīja skolotājs Koškins. Turpat arī iesāku
savas aktiera gaitas».
Tas bij pirms kādiem 50 gadiem. Drīz vien Muzikants bija viens no vislabākiem Liepājas teātra aktieriem. Neaizmirstami paliks tēlotie varoņi lugās «Luize Miller», «Gods», «Ienesīga vieta» un citās. Tāpat Muzikants bijis viens no pirmajiem, toreiz jauno latviešu rakstnieku — R. Blaumaņa, Aspazijas un citu drāmu varoņu tēlotājiem. Vēlāk Muzikants nodibina ģimeni un nododas praktiskai dzīvei. Kad sāka būvēt kara ostu, Muzikants tur atver galdnieka darbnīcu un var teikt, ka lielākai daļai Kara ostas māju durvis un logus gatavojis Muzikants. Tur ari viņi ieguva savu turību. Īsi pirms kara Muzikants nopirka namu Rīgā, Gertrūdes ielā 56, un pēc kara otru namu Liepājā, Peldu un Ulicha ielu stūri. Pagājušā ziemā nelaiķis smagi saslima ar sklerozi, bet tiklīdz bija drusku atveseļojies, atbrauca Liepājā, lai izdarītu dažus remonta darbus pie sava nama, bet tad atkal no jauna saslima, lai vairs neceltos. Nelaiķis atstāj sievu. Dēls kara laikā pazudis, domājams miris, bet
meita miruse 16 gadu vecumā un apglabāta Liepājā Vecajos kapos, kur ari Muzikantu glabās savai meitai blakus.
Pēc darbīgās dzīves — vieglu dusu." (raksts no 17.07.1936. "Kurzemes vārds")