Vilhelms Reimerss
Vilhelms Reimerss
- Dzimšanas datums:
- 06.03.1857
- Miršanas datums:
- 08.12.1934
- Mūža garums:
- 77
- Dienas kopš dzimšanas:
- 61085
- Gadi kopš dzimšanas:
- 167
- Dienas kopš miršanas:
- 32684
- Gadi kopš miršanas:
- 89
- Papildu vārdi:
- Vilhelms Heinrihs Martins Reimerss, Wilhelm Heinrich Martin Reimers
- Kategorijas:
- Sabiedrisks darbinieks
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Vilhelms Heinrihs Martins Reimerss (Wilhelm Heinrich Martin Reimers, 1857—1934) bija vācbaltiešu sabiedriskais darbinieks, Rīgas Lielās ģildes vecākais. Baltiešu-vācu Nacionālās komitejas (Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) priekšsēdētājs (1918—1919).
Dzīvesgājums
Dzimis Bartā 1857. gada 6. martā. Pec pārcelšanās uz dzīvi Rīgā darbojās kā zeltkalis un juvelieris, vēlāk 1. Rīgas savstarpējo kredītu biedrības prezidents, Biržas komitejas valdes loceklis, Lielās ģildes vecākais. Rīgas Vācu teātra biedrības prezidents.
Pirmā Pasaules kara laikā pēc tam, kad Vācijas karaspēks ieņēma Rīgu, V. Reimerss 1917. gadā vadīja Rīgas un Vidzemes uzticības padomi (Vertrauensrat für Stadt und Land). 1918. gada 8. novembrī V. Reimersa vadībā tika nodibināta Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja, kas 13. novembrī publicēja aicinājumu iestāties Latvijas zemessardzē ("Baltijas landesvērā"). Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja uzņēmās arī vācbaltiešu starptautisko interešu pārstāvniecību.
Miris Rīgā, 1934. gada 8. decembrī.
Sabiedriskā darbība
Šveicē uzņemts Šo-de-Fonas brīvmūrnieku ložā L’Amitie (1891). Vācu karaspēka lauka ložas "Hanseatentreue" brālis (1918—1919). Rīgas ložas „Jāņuguns” dibinātājs un pirmais ložas meistars (1924—1929). Mēmeles ložas Memphis un Liepājas ložas „Enkurs“ (1929) goda loceklis. Andreja ložas meistars Rīgā (1931).
Herdera biedrības dibinātājs un valdes loceklis, Vācu slimnīcu biedrības prezidents, Rīgas dziesmu vainaga (Liederkranz) goda biedrs.
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
Nav saiknes
17.11.1924 | Dibināta brīvmūrnieku Rīgas loža "Jāņuguns"
Rīgas loža "Jāņuguns" (vācu: Johannisfeuer) bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara. Ložu pēc latviešu kuģu kapteiņa Mārtiņa Sniķera ierosmes 1924. gada 17. novembrī nodibināja Rīgā dzīvojošie brīvmūrnieki, kas pēc pasaules kara bija palikuši Latvijā. Dibinātāji pārsvarā bija vācu militārās ložas "Hanziešu uzticība" (Hanseatentreue) brāļi. Loža sākumā strādājusi Anglikāņu ielā 5, Rīgas Tirgotāju apvienības nama lielajā zālē, vēlāk Lielās ģildes namā. Ložas brāļu vairākumu veidoja bijušie Lielās ģildes un Sv. Jāņa (Mazās) ģildes locekļi, kā arī Melngalvju brālības locekļi, kuģu kapteiņi un fabriku īpašnieki.