Avots: Pētnieku darbnīca (facebook.com)

1.maija rīts atnāca ar sērīgu vēsti. Pēc ilgstošas cīņas ar smagu slimību, Sandra Āzena aizgāja no šīs pasaules. Tas bija 2007.gada pavasaris, kad telefonā atskanēja zvans no Zviedrijas. Zvanīja Sandra. Jau no pirmās sarunas minūtes bija sajūta, ka mēs esam pazīstamas ilgtoši un šī sajūta nekad nepazuda. Tā mēs satikāmies un tā sākas Pētnieku kopīgais ceļš ar Sandru. Sandra ienāca Latvijas Montesori aprindās un izbūvēja tās no pašiem pamatiem. Sandras loma Pētnieku attīstībā ir milzīga. Bez viņas zināšanām, vieduma, idejām, aizrautības un cieņpilnas attieksmes mēs nekad nebūtu tik Montesoriska (ja tā drīkst teikt), profesionāla un stabila izglītības iestāde. Sandra mācīja, iedvesmoja, ievilināja Montesori pasaulē lielāko daļu Pētnieku skolotāju un vēl simtiem citu Latvijas skolotāju. Sandra iekrita sirsniņā daudziem mūsu skolēniem, aizdedzinot kvēlu mīlestību pret matemātiku un zināšanām vispār. Vēl jo lielāka ir Sandras loma Latvijas Montesori saimes attīstībā. Manuprāt, Sandra bija šīs saimes sirds, dzīnejspēks un guru. Viņa nenogurdināmi izglītoja, iedvesmoja un turēja kvalitātes latiņu. Pateicoties Sandrai, Montesori idejas ir tik plaši un, galvenais, kvalitatīvi izplatītas Latvijā, sniedzot daudziem bērniem iespēju attīstīties saskaņā ar savu iekšējo skolotāju, maksimāli atraisīt savu potenciālu.

Sandra vienmēr ir un būs mūsu sirdīs, atmiņās un domās!   Atceras kursabiedri: Sandra bija ļoti jauks cilvēks. Vienmēr laipna un atsaucīga. Lai gaiša piemiņa!