Sofija Kovaļevska (dzimusi Korvina-Krjukovska; krievu: Софья Васильевна Ковалевская, * 1850. gada 15. janvārī Maskavā, † 1891. gada 10. februārī Stokholmā) bija pirmā krievu sieviete matemātiķe. Karla Veierštrāsa audzēkne. 1884. gadā Kovaļevska kļuva par Stokholmas universitātes profesori, - viņa bija trešā sieviete Eiropā, kura ieguvusi zinātņu doktora grādu.

Biogrāfija

Sofija Kovaļevska dzimusi 1850. gada 3. janvārī Maskavā, atvaļināta poļu izcelsmes artilērijas ģenerāļa Vasīlija Krjukovska (poļu: Krukowski, pēc muižnieka stāvokļa atgūšanas Korvina-Krjukovska) un viņa vācu izcelsmes sievas Elizabetes Šūbertes ģimenē.

Ģimene pievērsa lielu uzmanību bērnu izglītībai. Jau bērnībā parādījās Sofijas spējas. Sofijas bērnistabas siena tapešu vietā bija aplīmēta ar Ostrogradska lekciju litogrāfijām, un mazā Sofija jau bērnībā izrādīja lielu interesi par šīm zīmēm. Vēlāk, lasot ģimenes drauga iedoto optikas grāmatu, Sofija, nezinādama trigonometrijas pamatus, pati izsecināja tās nozīmi tādā pašā veidā, kā tas noticis vēsturiski. Ģimenes draugs bija tik ļoti pārsteigts par Sofiju, ka aicināja Sofijas tēvu nodrošināt meitai privātstundas matemātikā. No 15 gadu vecuma Sofija Kovaļevska apguva matemātikas analīzi pie Jūrskolas pasniedzēja A. Strannoļubska.

Tā kā tā laika Krievijā sievietes universitātē neuzņēma, Sofija augstāko izglītību varēja iegūt tikai ārzemēs. Neprecētas sievietes tolaik no valsts izbraukt nedrīkstēja, tāpēc 1868. gadā Sofija noslēdza fiktīvas laulības ar Vladimiru Kovaļevski (vēlāk ievērojamu paleontologu). Kā tas mēdz notikt, pēc vairākiem gadiem fiktīvā laulība kļuva par īstu, un 1878. gadā ģimenē piedzima meita Sofija.

1869. gadā Sofija, kopā ar draudzeni Jūliju Ļermontovu, dėvās uz Heidelbergas universitāti. Šeit viņa trīs semestrus apguva matemātiku, fiziku un fizioloģiju, apmeklējot arī Kirhofa un Helmholca lekcijas. Vēlāk Kovaļevska devās uz Berlīni apgūt matemātiku pie Veierštrāsa, kurš pats bija pret to, lai sievietes iegūtu augstāko izglītību, tomēr, redzot Kovaļevskas dotības, piekrita privātstundām.

Kovaļevska simpatizēja revolucionārajai cīņai un bija utopiskā sociāliste, tāpēc 1871. gada kopā ar vīru ieradās Parīzes Komūnā, kur strādāja par medmāsu.

1874. gadā Getingenes universitāte, pēc Veierštrāsa rekomendācijas, piešķīra Kovaļevskai doktora grādu matemātikā un mākslas maģistra grādu ar "pilnu uzslavu" (summa cum laude). Šajā pašā gadā Kovaļevska atgriezās Krievijā, tomēr netika pieņemta darbā Sanktpēterburgas universitātē, un uz sešiem gadiem pārtrauca zinātnisko darbību.

1884. gadā kļuva par Stokholmas universitātes profesori. 1888. gadā ieguva Parīzes Zinātņu akadēmijas balvu. 1889. gadā Kovaļevsku beidzot atzīst arī Krievijā un ar Čebiševa Kovaļevska kļūst par pirmo sievieti - Krievijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli.

Mirusi 1891. gadā Stokholmā.