Jānis Eduards Briģis dzimis 1908. gada 7. jūlijā Kaltenes Veclaukos, Ģirta un Marijas Briģu ģimenē kā ceturtais bērns. Kristīts Kaltenes baznīcā, Nurmuižas ev. lut. draudzē.

Audzis Kaltenē, apguvis galdnieka amatu un jau agri sācis pelnīt sev maizi, līdzīgi kā viņa brāļi un māsas.

Labprāt iesaistījies arī sabiedriskajā un kultūras dzīvē, vecākās māsas Minnas mudināts, īsu laiku spēlējis Talsu Strādnieku teātrī un pat kandidējis Kopējās slimo kases pilnvarnieku vēlēšanās Talsos no 4. saraksta 1928. gadā. Neveiksmīgi. :)  Savukārt Kaltenē sabiedriskā dzīve kūsāt kūsā.

Arī darbs netiek pamests novārtā, un Jānis Eduards pakāpeniski kļūst par labu sava amata meistaru.

1936. gara 5. janvārī viņš Kaltenes baznīcā salaulājas ar kaimiņu meiteni Sofiju Lizeti Austru Okmani-Opicu. Jau tā paša gada novembrī viņiem piedzimst pirmais no septiņiem bērniem - dēls Egons.

1938. gadā Jānis Eduards Briģis nopērk agrāko Vandzenes barona vasarnīcu - īpašumu Talatas (Talātus). Viņš izretina tur augošo bērzu birzi un, pārdodot kokus, spēj par māju samaksāt. Par to, kā tas notika, iespējams izlasīt Vandzenes puses literāta Viļa Veldres ceļojuma aprakstu grāmatas Dzīve pie jūras nodaļā Valgalciemā (fragments): 

  Fragments no Viļa Veldres aprakstu grāmatas "Dzīve pie jūras", nodaļas "Valgalciems", kurā pieminēts Jānis Eduards Briģis, kas atjauno nule iegūto ģimenes māju "Talātus" Kaltenē (arī "Talatas"):

Valgalciemā

Laiks nestāv uz vietas, un dzīve mainās ar katru brīdi, ar katru mirkli. Un kad nu es eju gar augstu krastu no Kaltenes uz Valgalciemu, es redzu plašu, nepārskatāmu jūru, bet augšā ik pa gabalam daudzas un dažādas
mājas, kamēr beidzot vienā vietā viss krasts apaudzis jaukiem bērziem un smuidrām eglēm. Visa šī skaistā koku boga visapkārt iežogota krautu akmeņu valnī. Un augšā dzirdams darba troksnis: tur strādā cirvji.

— Vai grībat nocirst šo skaisto birzī? — jautāju jaunam vīram, kas pēc amata galdnieks un pēc uzvārda Briģis.

— Nē, — viņš atbild: — es tikai izcērtu biezokņus. Vecos laikos šī vieta piederējusi Vandzenes baronam, bet nu tā pieder man. Es nupat to nopirku no pagasta pašvaldības. Redziet, kur vēl vecā vasarnīca. To drīz nojaukšu, tad uzcelšu tās vietā jauku māju. Kad visu iztaisīšu, tad gan te būs jauki.

Šo pašu skaisto vietu gribējis pirkt arī kāds ierēdnis, bet viņam jau trejas mājas: Pa vienai uz savā, uz sievas un uz bērna vārda. Diemžēl viņam ir tikai viens bērns, un tā nu, paldies Dievam, viņš nekā nevarējis galdnieku
Briģi pārsolīt. Viņš palicis, ak, tikai triju māju īpašnieks un ar lielu žēlumu dabūjis pieredzēt, ka cits arī tiek pie savas mājas.

Talātos pasaulē nāk visi pārējie 6 Jāņa un Austras bērni, arī mans tētis. 2. Pasaules kara laikā Talātu plašajā mājā apmetas vācu karaspēks. Tas gan nepasargā Jāni Eduardu Briģi no varmācīgas iesaukšanas vācu leģionā 1943. gadā - viņu piedraud nošaut turpat, pie šķūņa sienas. Leģiona sastāvā viņu nosūta uz Liepāju, kur drīz vien Jānis Eduards nonāk padomju armijas gūstā. Viņš kopā ar pērējiem gūstekņiem tiek nosūtīts uz Baltkrievijas teritoriju - Vitebskas apgabalu. Padomju iestādes ij nedomā rūpēties par ienaidnieka gūstekņiem, un tāpēc tie cieš badu. Jānis Eduards, pateicoties labajām galdnieka prasmēm, spēj sevi un tuvākos apgādāt ar ēdienu un apģērbu, tāpēc izdzīvo. Talātos no gūsta pēc filtrācijas viņš atgriežas tikai 1946. gada februārī.

1944. gadā vācu armija izdzen visus vietējos iedzīvotājus no piekrastes mājām iekšzemē. Arī Jāņa sieva Austra ar 4 dēliem dodas bēgļu gaitās. Kad pēc Vācijas kapitulācijas viņi atkal atgriežas Talātos, māja ir pilnībā izlaupīta. Vēlāk ne vienā vien kaimiņu mājā varējuši redzēt savai ģimenei reiz piederējušās lietas.

Pamazām dzīve ieiet normālās sliedēs. Bērni izaug, izveido savas ģimenes un turpina dzīvi citur. Vairums no viņiem - Kaltenē vai Rojā. Arī četri no pieciem Jāņa Eduarda dēliem kļūst par zvejniekiem z/k "Banga". Talātos saimniekot turpina meita Vija ar ģimeni un dēls Guntis ar savu ģimeni.

1976. gada vasarā pie saviem senčiem apguļas arī pats Jānis Eduards Briģis.

Avoti:

1. LVVA vietne Raduraksti.lv: 235. fonds Latvijas evaņģēliski luterisko draudžu baznīcu grāmatas 15. uzskaites saraksta 293. lieta Nurmuižas latviešu un vācu draudzes 1908. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs, 80. ieraksts.. Saite uz ierakstu.

2. Nogales dzimsarakstu reģistra 1936. gada 3. ieraksts.

3. Veldre, V. Dzīve pie jūras, Rīga: Latvijas kultūras fonds, 1991, 117. lpp.