1651. gada 28. februārī Durbē iesvētīja jauno mūra baznīcu ar slaidu torni, kuras celtniecību finansiāli atbalstīja Kurzemes hercogs. Vēlāk baznīcu pārbūvēja un paplašināja, tās slaido torni pārbūvēja daudz zemāku un masīvāku. Baznīcas kopējā kompozīcija ir uzskatāms piemērs XVII gadsimta luterāņu sakrālās arhitektūras tendencei sapludināt draudzes un altāra telpas vienotā koptelpā. Kontrforsi pie celtnes ārējām sienām norāda uz gotiskās tradīcijas noturību Ziemeļeiropas arhitektūrā. Spriežot pēc baznīcas interjera apdarē iekļauto kokskulptūru stilistiskajām pazīmēm, tās tapušas XVIII gadsimta pirmajā ceturksnī un hipotētiski saistāmas ar Liepājas koktēlnieka Joahima Kreicfelda vārdu. Interjera iekārtas pamatelementi - altāris un kancele - gadu gaitā stipri pārveidoti. Izcils lietišķās mākslas piemineklis ir manierisma lustra (1609), kas rotā baznīcas draudzes telpu. Baznīcas ērģeles veidotas 1834. gadā, taču jau 1872. gadā tās pārbūvēja. Baznīcā atrodas piemiņas plāksne divpadsmit 1919. gada cīņās kritušajiem durbeniekiem. Durbes baznīcā kristīts Atis Kronvalds - ievērojamais latviešu valodnieks un publicists, kurš dzīvojis Durbē. Pie Durbes baznīcas atrodas piemineklis "Pieta" (1990, tēlnieks V. Altenbergs) deportāciju upuriem. Baznīcas dārzā atrodas arī mācītāja Kārļa Heinriha Edmunda Praktora (1815- 1865) kaps. Pie šī mācītāja mācību laikā dzīvojis A. Kronvalds.

http://www.vietas.lv/objekts/durbes_luteranu_baznica/