Mākslinieks un mākslas vēsturnieks, tulkotājs un redaktors, mākslas zinātņu doktors, profesors.
Dzimis 1919.g. 9.jūlijā Aglonas pagasta Šumskos. Mācījies Grāveru pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. LU studējis ģermāņu filoloģiju. 1944.g. emigrējis uz Vāciju, pēc tam – uz Beļģiju. Beidzis Lūvenas universitāti Beļģijā. Bijis Lūvenas universitātes Mākslas vēstures, muzeoloģijas un restaurācijas fakultātes dekāns, profesors  līdz aiziešanai pensijā (ap 1990). Katoļu žurnāla „Gaisma” redaktors. Franču valodā sarakstījis monogrāfiju par mākslas vēsturi. Par nopelniem mākslas darbu zinātniskajā analīzē un restaurācijā saņēmis Beļģijas Karaliskās zinātņu literatūras un mākslas akadēmijas prēmiju.

1956. gadā viņš pēc bīskapa lūguma iztulkoja grāmatu “Kādas dvēseles stāsts”. Tās saturs arī uz tulkotāju atstājis lielu iespaidu, jo īpaši tāpēc, ka Jāzeps Trizna dzīvē bija daudz cietis, bērnībā pazaudējot vienu roku, saskaroties ar smagu slimošanu, kā arī ciešot trimdā. Sv. Terēze no Bērna Jēzus šīs ciešanas viņam palīdzēja pārvērst mīlestībā, kļūt stiprākam grūtībās. Grāmatas tulkošana aizņēa pusotru gadu, strādājot no rīta līdz vakaram. Šajā laikā bīskaps Jāzepu Triznu atbalstīja gan garīgi, gan materiāli.

1968. gadā Luvēnas universitātē viņš aizstāvēja doktordarbu par igauņu mākslinieku Mihaelu Sitovu. Pēc tam strādāja par pasniedzēju Luvēnas katoļu universitātes Mākslas vēstures, arheoloģijas un muzeoloģijas institūtā, kā arī par muzeja konservatoru Luvēnas universitātē. 1990. gadā aizgājis pensijā. Franču valodā ir daudzas viņa zinātniskās publikācijas par mākslas vēsturi.  

Bijušais Luvēnas universitātes students, mākslas zinātnieks Gerārds de Valens (Gérard de Wallens) Jāzepu Triznu atceras no studiju laikiem, kad tas vienmēr pārsteidzis ar savu laipnību un atstājis uz viņu lielu iespaidu. Saņēmis ziņu par profesora nāvi, viņš savā blogā (http://gerarddewallens.blogspot.fr/) raksta: “(..) vienmēr simpātisks, precīzs, uzmanīgs un labsirdīgs. (..) Viņš attīstīja savus talantus dažādās nozarēs, kā rezultātā universitātē tika radītas vairākas inovācijas, par kurām tā var pateikties Jāzepam Triznam. Turklāt viņš ir viens no Luvēnaslanēves muzeja (Musée de Louvain-La-Neuve, mākslai veltīts muzejs) līdzdibinātājiem, kā arī tās goda konservators. Muzejs pie viņa vērsās arī, lai lūgtu palīdzību tās konservācijas-restaurācijas ateljē izveidē.

Beļģijas Karaliskās zinātņu literatūras un mākslas akadēmija Jāzepu Triznu ir īpaši pagodinājusi. Beļģijas Karaliskā arheoloģijas akadēmija viņu ir titulējusi par savu goda dalībnieku. Visbeidzot viņš ir viens no pirmā Luvēnas Arheoloģijas un mākslas vēstures izdevuma (Revue des Archéologues et Historiens de l’Art de Louvain) līdzveidotājiem. 1987. gadā redakcija atzinību viņam izteica, izdevumu pilnībā veltot Jāzepam Triznam. Izdevuma nosaukums bija “Gods Jāzepam Triznam” (“Hommage à Jāzeps Trizna”) un tajā varēja lasīt 25 viņam veltītus rakstus.”

Miris 2015.gada 15.janvārī. Cienījamais profesors bija sasniedzis 96 gadu vecumu un dzīvoja Beļģijā.

Avots: katolis.lv , preilubiblioteka.lv