Valdemārs Miesiņš

Please add an image!
Birth Date:
30.05.1882
Death date:
21.02.1951
Length of life:
68
Days since birth:
51840
Years since birth:
141
Days since death:
26736
Years since death:
73
Extra names:
Voldemārs
Categories:
Public figure, Singer
Nationality:
 latvian
Cemetery:
Reinbek, Reinbeker Friedhof (de)

21. februārī Hamburgas universitātes klīnikā Vācijā miris pirmais Latvijas Valsts kases priekšnieks, viens no kādreiz slavenajiem «Piltenes prāģeriem", Nacionālās operas ilggadīgiem koristiem Valdemārs Miesiņš. Nelaiķis bija ari kaislīgs senlietu vācējs, filatēlists, numismatiķis, porcelāna un gleznu kolekcionārs. Viņš guldīts Reinbekas kapos pie Hamburgas.

Voldemārs Miesiņš bija licis pamatu Latvijas Valsts vēstures muzeja numizmatikas nodaļas atvēršanai, kad muzejam pārdeva kādu lielāku vērtīgu monētu kolekciju. Šo nodaļu viņš palīdzēja izveidot un iekārtot. Voldemārs Miesiņš bija arī Eiropas mērogā pazīstams filatēlists. Viņa pastmarku kolekcijas variantu ziņā bija lielākās visā Eiropā, un viņa kolekciju krājumā bija arī vispasaules apmēra pasta zīmogu kolekcija.
Voldemārs Miesiņš vāca arī Latvijas un citu zemju klasisko gleznotāju darbus, un viņam piederēja porcelāna un citu vērtīgu antīku lietu kolekcija. Starp latviešu gleznām muzejam līdzīgajā dzīvoklī bija J. Rozentāla, V.Purvīša un daudzu citu vecmeistaru darbi. Brīvā laikā Miesiņš spēlēja klavieres - savu iecienīto mūziku, vācu un krievu klasiķus. Viņš ir spēlējis ērģeļu pavadījumu Doma baznīcas koncertos. Skaista mūzika bija viņa dzīves lielākais prieks. Un numizmatika un bankas darbs - viņa mīļākā nodarbošanās.
Tad nāca trieciens: 1932. gadā Miesiņš, nebūdams nevienas politiskās partijas biedrs, politisku iemeslu pēc tika no augstā valsts amata atlaists - bez vainas, bez atlīdzības - un līdz ar to zaudēja iespēju saņemt valsts pensiju, jo valsts darbā nepieņēma viņa vecuma (50 g.) darbiniekus. Šī "pateicība" par lielo darbu Latvijas valsts labā iedzina V.Miesiņu dziļā depresijā. Pirmā stāva dzīvoklis bija jāatstāj, taču atbrīvojās cits dzīvoklis 5.stāvā, blakus tagadējam Rozentāla muzejam, un ģimene pārcēlās uz to. Divas istabas bija jāizīrē studentiem. Miesiņa kundze dabūja darbu Valtera un Rapas grāmatnīcas birojā. Viņas māsa - Latvju sieviešu nacionālās līgas priekšniece Marta Eše šai laikā daudz palīdzēja grūtībās nonākušajai ģimenei. Pēc kāda laika V. Miesiņš atveseļojās, dabūja darbu Eksportostā par linu svērēju. Operas draugi viņu nepameta un sagādāja viņam galvenā kasiera un personāllietu pārziņa vietu Nacionālajā teātrī. Tā dažus gadus, grūtības pārvarējis, Miesiņš varēja atkal uzsākt dzīvi, nepārdodot nekā no savām vērtīgajām kolekcijām. Ģimene dzīvoja Rīgā gan padomju, gan vācu okupācijas laikā. Kad Rīgai tuvojās fronte, Voldemārs Miesiņš ar ģimeni 1944.gada 7. septembrī devās bēgļu gaitās uz rietumiem. Vērtīgākos antīkos priekšmetus un gleznas viņi paņēma līdzi. Vairākas gleznas kopā ar citām vērtīgām mantām deponēja Vēstures muzejā. Palikusi kvīts par deponētiem priekšmetiem, parakstīta, apzīmogota, bet - vērtīgie priekšmeti ir pazuduši.
Vācijā V. Miesiņš atrada darbu bankā. Viņa meitas - Velta - farmācijā un Laima - par zobārsta palīdzi. Diemžēl  skaistā, vēsturiskā Hildesheima bombardēšanā tika pārvērsta drupu laukā. V. Miesiņa ģimene, zaudējusi visu, palika vienīgi tas, kas mugurā, pārcēlās uz netālu vācu ciemu, kur, dzīvojot kādā skolas telpā, sagaidīja amerikāņu bruņotos spēkus. Pēc kara izklīdušie latviešu bēgļi tika organizēti DP nometnēs, un V.Miesiņa ģimene nonāca Mērbekas nometnē. V Miesiņš tūlīt dabūja darbu nometnes pastā un kopā ar meitām dziedāja toreiz Kārļa Ilvesa vadītajā Mērbekas latviešu korī. Kad meitām radās iespēja studēt Bonnas universitātē, V. Miesiņš 65 gadu vecumā iestājās britu armijas palīgdienestā (British Army of the Rhine Auxiliary) un strādāja par pastmeistaru kādā štābā.
1950. gadā sākās bēgļu nometņu likvidācija un Miesiņu ģimene gatavojās izceļošanai uz Ameriku. Medicīniskā pārbaudē V.Miesiņam atrada audzēju. Kaut arī operācija izdevās labi, viņš no tās laikā lietotās ētera narkozes nepamodās. V. Miesiņa mūžs beidzās 1951. gada 21. februāri.
Nepiepildījās Voldemāra Miesiņa sapnis mierīgās vecumdienās Amerikā turpināt darbu numizmatikā. Taču viņa meitas beidza universitāti Bonnā: Laima - zobārstniecībā, Velta - farmācijā. Viņa censoņa ceļu turpina pieci mazbērni, visi beiguši augstas skolas, no divpadsmit mazmazbērniem daži iet bērnudārzā, daži mācās skolā, daži universitātē, daži studē doktorantūrā. V. Miesiņa kundze un vecākā meita Velta dus Dieva mierā, jaunākā meita nosvinējusi 83. dzimumdienu.
Voldemārs Miesiņš bija apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un ar Nopelnu Krustu.

Avots: "Laiks",  10.03.1951 un "Brīvā Latvija", 02.06.2007

No places

    loading...

        No relations set

        No events set

        Tags