Bauskas vēstnesis 1942. gada 17 aprīļa rakstā „Aizsaules ceļos” par Kārli Beinertu rakstīja sekojošo:

„Pirms neilga laika savās lauku mājās, Vecsaules pagasta „Vilciņos”, acis uz mūžu slēdzis šī pagasta vecākais, lauksaimnieks un sabiedriskais darbinieks Kārlis Beinerts.

Pēc sirmā ozola skumst Vecsaules pagasts, jo viņš visu savu dzīvi veltījis tā labklājības celšanai. Beinerts dzimis 1865. g. savu vecāku mājās, kur arī laimīgi pavadījis savu bērnību un jaunību vecāku, brāļu un masu pulciņā. Dzīves draugu izvēlējies no kaimiņu mājām un savā garajā mūžā izaudzināms divus dēlus un divas meitas. Nelaiķis bija viens no pirmajiem zemkopjiem pagastā, kas centies māju ienesību pacelt kā lopkopībā, tā graudkopībā. Jau agrā jaunībā B. ņēmis dzīvu dalību vietējā dziedāšanas biedrībā un teātra pulciņā. Kā dziedātājs piedalījies trešos un ceturtos vispārējos dziesmu svētkos. Bez tam darbojies arī citās pagasta saimnieciskās un kulturālās organizācijās, kā ari vairākkārtīgi ieņēmis dažādus amatus pagasta pašvaldība. 1919. gadā B. ar savu apķērību un bezbailību izglābies no boļševikiem un pēc to padzīšanas uzņēmies pagasta vecāko pienākumus un aktīvi piedalījies aizsargu organizēšanā un atlikušo komunistu bandu likvidēšanā. Nelaiķim izpildot pagasta vecākā amatu, izveda agrāro reformu, kas prasīja daudz darba, enerģijas un atbildības un šos pienākumus viņš godam veicis. Arī vēlākos gados nelaiķis nenoguris, darbojies vietējās biedrībās un visādi sekmējis pagasta labklājības celšanas darbu. Pēc ražena darba cēliena, lai salda dusa sirmajam ozolam!”