Ansis Mitrēvics aizsaulē aizgāja aprīlī. Viņu es uzskatu par jelgavnieku, jo manās atmiņās par pirmajām Jelgavas teātrī redzētajām izrādēm dzīvo arī viņš.
Anša Mitrēvica teātra gaitas bija sākušās jau agrāk - viņš bija piedalījies Latvijas radiofona iestudējumos, trīsdesmito gadu beigās strādājis Daugavpils teātrī, bet 1942. gadā pārnāca uz Jelgavu, un te viņu pirmo reizi ieraudzīju arī es. Manās atmiņās Ansis Mitrēvics dzīvo kā Noliņš Blaumaņa drāmas «Indrāni" iestudējumā, tāds kā dzidrums zaigoja ap šo tēlu. Viņa skatuves partnere bija Elza Radziņa Gustes lomā, un pēc daudziem gadiem ar Ansi Mitrēvicu sastapos tieši Jelgavā, kādreizējā Hercoga Pētera ģimnāzijas namā, kur tagad atrodas Jelgavas pilsētas muzejs. Vienā zālē toreiz bija iekārtota mūsu skatuves karalienes Elzas Radziņas piemiņas izstāde. Vecajā Jelgavā Ansi Mitrēvicu redzēju Klauzena dēla Egmonta lomā G. Hauptmaņa drāmā «Pirms saules rieta" un M. Zīverta komēdijā «Minhauzena precības" Jukuma tēlā. Sekoja lomas, ko man nebija iespējas vērot, jo kopš 1945.gada rudens Ansis Mitrēvics Vācijā bija iekļāvies Mērbekas Latviešu teātra darbā - viņš bija Mikus R. Blaumaņa drāmas «Pazudušais dēls" izrādēs, piedalījās V. Šekspīra lugas «Divpadsmitā nakts" leģendārajā iestudējumā. Tad liktenis Mitrēvicu aizveda uz ASV, un par šo posmu vēstulē man stāsta Rasma Birzgale: «ASV viņš kādu laiku piedalījās Ņujorkas ansambļa iestudējumos, bet īsti izcils viņš bija Puika uz goda Zīvērta «Pēdējā laivā" Ceļojošā ansambļa iestudējumā. Mans tēvs domāja, ka labāku tēla atveidojumu nemaz nevar iedomāties. Pēdējos gadu desmitus viņš dzīvoja mums tuvu - blakus pavalstī, apmēram stundas brauciena attālumā. Tēvs vairākkārt mēģināja viņu iesaistīt mūsu ansamblī - kaut mazās, epizodiskās lomās, kur nevajadzētu ierasties katrā mēģinājumā. Taču Ansis atteicās sakarā ar maizes darba slodzi. Beidzot, viņam aizejot pensijā, teātra velniņš ņēma virsroku, un Ansis piedalījās jauniešu (ALT Ņujorkas studijas) iestudējumos. To visu Jūs jau zināt un esat aprakstījis. Man tikai jāpiebilst, ka «trimdas apstākļu dēļ" atkal viens spilgts talants palika ēnā."
Amerikas Latviešu teātra Jaunatnes ansambļa iestudējumā Ansis Mitrēvics tēloja Klāva Omartija lomu A.Eglīša lugas "Omartija kundze" izrādē. Ar šo iestudējumu teātris 1992. gadā viesojās Rīgā, un pēc izrādes man bija laime spiest roku kādreizējam jelgavniekam. Viņš bija pārvērties iesirmā vīrā, taču sirsnība, asprātība un humors šajā cienījamajā aktierī mājoja joprojām. Ansim Mitrēvicam toreiz laimējās nospēlēt šo lomu arī savā jaunības pilsētā Jelgavā.
Rasmai Birzgalei taisnība - trimdas reālitāte nepavēra iespēju visā plaukumā atvērties aktiera Anša Mitrēvica talantam. Ansis Mitrēvics mīlēja teātri, un skaistākie viņa dzīves brīži bija tie, kad viņš piederēja teātrim.

Atmiņās dalās Viktors Hausmanis laikraksta "Brīvā Latvija", 15.08.2009