Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms  bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 - 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.

Uz Livonijas ordeņa vājuma rēķina mēģināja palielināt savu politisko ietekmi un paplašinātRīgas arhibīskapijas teritoriju. Viņa nepiepildītais sapnis bija kļūt par pirmo visasLivonijas hercogu, tāpat kā viņa brālis Albrehts Ikļuva par pirmo Prūsijas hercogu Polijas-Lietuvas protektorātā.

Dzimis 1498. gada 30. jūnijā, Ansbahā, Vācijā kā viens no 17 bērniem Brandenburgas-Ansbahas markgrāfa Frīdriha II ģimenē, kas piederēja Hohencollernu dinastijai.

Viņa māte Sofija bija Polijas karaļa Kazimira IV meita.

No 1516. līdz 1519. gadam viņš studēja Ingolštates universitātē.

1520. gadā iestājās Vācu ordenī, bija Maincas un Ķelnesdomkungs.

1529. gadā ievēlēts par Rīgas arhibīskapa koadjuktoru, no 1530. gada uzturējies savā rezidencē Raunas pilī.

1539. gadā kļuva par Rīgas arhibīskapu, tajā pašā laikā viņa brālis Albrehts I kļuva par pirmo Prūsijas hercogistes valdnieku. Arhibīskapa galvenās rezidences bija Kokneses pils un Rīgas Doms. Viņš karoja pret Sāmsalas-Vīkas bīskapu, okupēja visu Vīku un ieņēmaLodes, Leales un Hāpsalas pilis.

1556. gadā Livonijas ordeņa mestrs Heinrihs fon Gālens uzbruka arhibīskapa rezidencei Kokneses pilī, apcietināja arhibīskapu un veselu gadu turēja viņu Smiltenes cietoksnī par apvainojumiem mēģinājumā nodot protestantisko Livoniju katoliskās Polijas karaļa protektorātā.

1561. gadā veicināja Livonijas konfederācijas valstu padošanos Polijas-Lietuvas karalim Sigismundam Augustam (Viļņas ūnija).

Nomira 1563. gada 4. februārī, 64 gadu vecumā.

Apglabāts Rīgas Domā.