12. jūlijā mūža miegā Čikāgā aizmiga Eižens Mežulis. Latvijā un mūsu trimdas dzīves Vācijas gados viņu vairāk pazina kā baleta solistu, bet ASV dzīves gados Mežuļla vārdu visvairāk minēja sakarībā ar viņa darbošanos skautos.
Eižens Mežulis dzimis 1915. gada 22. janvārī, mācījies baletu pie A. Fjodorovas un kopš 1927. gada dejoja mūsu Nacionālā Operā: baletos Korsārs, Gulbja ezers, Sarkanā magone, Pēdējais valsis, Lorensija, Riekstkodis u.c. 1936. gadā viņš kopā ar citiem mūsu Operas baletniekiem viesojās Somijas valsts operā Helsinkos, bet 1939.gadā kādā starptautiskā deju konkursā Briselē ieguva zelta medaļu. Trimdā viņš pāris gadus (1949. un 1950.) vadīja latviešu baleta skolu Eslingenā un dejoja arī toreizējā Latvijas baleta trupā.
Otra Mežuļa kaislība bija — skautisms. Jau zēna gados sācis skauta gaitas, viņš kopš 1936. g. kā vadītājs palīdzēja skautot citiem zēniem. Gan dzimtenē, gan svešumā viņš skautu kustībā veicis daudzus un dažādus vadītāja amatus un pienākumus, pēdējos gados bija arī vadītāju goda tiesas priekšsēdis, bet vistuvākais viņa sirdij tomēr bija "ierindas vadītāja" — pulciņa vecākā darbs ar mazskautiem. Tos viņš spēja aizraut un prata darbībai iejūsmināt un tamdēļ viņa vadītie mazskautu pulciņi no lielākām skautu nometnēm bieži atgriezās kā pirmo vietu un daudzu godalgu izcīnītāji. Čikāgas Staburga mazskautu pulciņa vadībā viņš darbojās arī vēl pērnruden Jersikas skautu novada nometnē Viskonsīnā.

Avots: Laiks, 03.08.1985