Aizsaulē aizgājis farmācijas maģistrs Paulis Brants. Viņam aizejot Latvijas farmaceitu saime atkal zaudējusi vecās skolas farmaceitu, kas visu savu mūžu pavadījis darbā dzimtenē, labi pazina farmācijas apstākļus tajā un kamēr vēl aktīvi darbojās farmācijas laukā, izaudzināja tos jauniešus, kas pie viņa mācijās, par krietniem pilsoņiem un farmaceitiem.
Paulis Brants piedzima 1868. gada 18. janvārī, Rencēnos Valmieras apriņķī, kā zemkopja Pētera Branta un Kristīnes Brantes dzim. Gaiķes dēls. Apmeklējis no 1878.—80. gadam Ēveles draudzes skolu un 1883.gadā beidzis Valmieras apriņķa skolu. 1884. gadā nolicis aptiekas mācekļa eksāmenu. Par mācekli P. Brants sabijis Rīgā līdz 1887. gadam un kā provizora palīgs pārvaldijis aptieku Alojā.
Studijas P. Brants uzsāka Maskavas universitātē, kur klausījās lekcijas 1889.— 90. mācību gadā; studijas turpinājis Tērbatā 1890.— 92. gadā un turpat ieguva provizora grādu. Farmācijas maģistra disertāciju par tematu: „Pharmakognostische Studien über einige bis jetzt noch wenig bekannte Rinden", aizstāvēja 1894.gadā. Nelaiķis bija studentu korporācijas „Lettonia" loceklis un filistru biedrības biedrs.
Nelaiķis bija aptiekārs Lubānā. Dabūjis koncesiju uz aptieku Rīgā (Marijas aptieka), kuru atvēris 1904. gadā, bet apstākļu spiests pārdeva 1906. gada. Pēc tam P. Brants bija savas bijušās aptiekas pārvaldnieks. No 1915.—32. gadam nelaiķis bija Cēsu pilsētas aptiekas pārvaldnieks, tad pensionēts un pārgāja uz dzīvi Staicelē, Valmieras apriņķī.

1938. gada 18. decembrī agrā rīta stundā maģ. Paulis Brants pēc īsas cīņas aizvēra savas acis uz mūžu. Zemes klēpī nelaiķi guldija 1938. gadā 22. decembrī, Rīgā, Meža kapos.

Avots: Latvijas farmaceitu žurnāls, 01.01.1939