Dzimis Rīgā, pēckara gados emigrējis.

Vilhelms Treijs dzimis Rîgâ. Četru gadu vecumâ saslimis ar šarlaku un zaudējis dzirdi, tâpēc mācîjies Rīgas nedzirdīgo skolā, pēc tam Blūma mākslas skolē un Mākslas akadēmijas Tēlniecîbas nodaļā. 

Strādājis Augusta Folca uzņēmumā par tēlnieku, bet pēc īpašnieka nāves pārņēmis šīs firmas vadību.

1936. g; 5. febr. lēmumu, ierakstīta atklāta sabiedrība ar firmu «Skulptūras darbnīca — V. Treijs un K. Stārks", kuras personīgi atbildīgie biedri:

1) Jānis-Vilhelms Treijs, dzimis Rīgā 1892. g. 24. apr., dzīvo Rīgā, Vilandes ielā 7, dz. 22; 2) Kārlis-Jānis Stārks, dzimis Jelgavā 1896.

(1936.02.13 Valdības Vēstnesis)

Veidojis tēlniecības darbus ne tikai Latvijā, bet strādājis arī Tērbatā, Tallinā, Šauļos.

Piedalījies tēlniecības konkursos, tai skaitâ arî Brīvības pieminekļa konkursā Rīgā, kur ieguvis 3. vietu.

Neatkarīgo mākslinieku savienības biedrs no 1924. gada,

Nedzirdīgo biedrības priekšsēdētājs no 1933. lîdz 1937. gadam.

Viņaa ievērojamākie tēlniecības darbi atrodas Valkā, Valmierā, Viesītē, Ventspilī, Krustpilī, Mazsalacā, Rīgā.

Tēlnieks veidojis arî daudzus kapu pieminekļus.

Pārsvarā V. Treijs darbojies memoriālajā tēlniecībā, bet viņa veidotas ir arī Tieslietu ministrijas Tiesu pils Senāta zāles skulptūras.

Izceļojis uz Vāciju.

Darbi

1923.gada 22.jūnijā atklāts Valmieras piemineklis Pirmajā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai. Valmierā. Tēlnieks Vilhelms Treijs, kalis akmeņkalis E. Konča.

1925. gada 27. septembrī atklāts Jēkabpils Brīvības piemineklis, veltīts Latvijas Brīvības cīņās kritušo karavīru, Krustpils draudzes dēlu, piemiņai. Veidojis tēlnieks Vilhelms Treijs pēc arhitekta Aleksandra Birznieka meta. 

A. Dombrovskis apglabāts viņa pašrocīgi dēstītā un koptā Ziemeļblāzmas parkā uz viņa kapa pacēlās tēlnieka Ž. Smiltnieka veidotais, ar mākslinieka G. Sķiltera bareljefu papildinātais un tēlnieka Treija granītā cirstais piemineklis.

(1934.11.01 Izglītības Ministrijas Mēnešraksts)

1934. gadā Valmieras skolas pagalmā atklāja krūšutēlu skolas dibinātājam Vīlipam Svēdem, kuru veidojis nedzirdīgais tēlnieks Vilhelms Treijs

1938. gadā Tiesu pilij paredzētas 10 korintiešu kolonnas apstrādā tēlnieka V. Treija darbinieki. 

(1938.04.30 Latvijas Kareivis)

Armijas ekonomiskā veikala ēka Rīgā. Tēlnieka darbus veicis tēlnieks V. Treijs

(1940.01.01 Latvijas Architektūra)