Zv. advokāts Viktors Dāle bija dzimis 1888 g. 10. martā Rīgā, muitas ierēdņa Kārļa Dāles bērniem bagātā ģimenē. Beidzis tieslietu studijas Maskavas universitātē, Dāle 1915. g. iestājās kara skolā, kā virsnieks piedalījās 1. pasaules karā un pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas 1918. g. novembrī bija to pirmo karavīru vidū, kas stājās jaunās valsts sargu rindās Kalpaka bataljonā. 1919. g. viņš bija kara prokurors un Kara tiesas priekšsēdis. Latvijas atbrīvošanas karam beidzoties, V. Dāle plkv.-ltn. dienesta pakāpē demobilizējās no armijas un darbojās par zvērinātu advokātu. Viņš bija arī juriskonsults vairākos saimnieciskos uzņēmumos; bija finanšu ministrijas vecākais juriskonsults un piedalījās dažādās komisijās saimniecisku līgumu un likumprojektu izstrādāšanā. No 1941. g. dec. līdz 1944. g. bija Rīgas apgabaltiesas priekšsēdis.
V. Dāle rosīgi piedalījās arī sabiedriskā dzīvē. 1918. un 1919. g. bija Tautas padomē, vēlāk Latvijas zvērināto advokātu padomes loceklis, darbojās Rīgas Sv. Ģertrūdes draudzes padomē «kā tās loceklis un priekšsēdis un, būdams šai amatā vācu okupācijas laikā, īpaši rūpējās par J. Rozentāla daudzinātās altārgleznas saglabāšanu draudzes baznīcā.
1944. g. sept. V. Dāle ar dzīvesbiedri, dzejnieci Karolu Dāli un ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Nelaiķis vadīja Fuldas bēgļu nometnes latviešu komiteju un rosīgi piedalījās draudzes dzīvē. Vēlāk Minhenē no 1950. līdz 1951. g. viņš bija latviešu komitejas priekšsēdis, pēc tam izceļoja uz ASV un apmetās uz dzīvi Brin-Atinā, netālu no Filadelfijas, bet vēlāk pārcēlās uz Ņujorku.
V. Dāle bija apbalvots ar Trīs zvaigžņu un Viestura ordeņa 3.šķiru un citām goda zīmēm. Par nelaiķi sēro viņa ģimene, citi tuvinieki Latvijā, Fraternitas Lettica saime, kuras filistrs viņš bija.

Avots: Laiks, 20.02.1960

Bija viens no Latvijas Centrālās padomes 1944.gada 17.marta memoranda parakstītājiem.

Meita Sibilla Hershey, dēls Kornēlijs (beidzis Sanfrancisko universitāti, precējies ar Ingeborgu Veisu).