Viņu pieveica plaušu vēzis.  Bastjānis dzimis 1921.gada 21. janvārī Rīgā politiķa Valdemāra Bastjāņa ģimenē. Savā pirmajā atmiņu grāmatā "Pašvēsture" viņš īpaši uzsver, ka bijis viens no latviešu paaudzes pārstāvjiem, kam laimējies piedzimt un uzaugt Latvijas brīvvalsts laikā.
Latvijā I. Bastjānis divus gadus Latvijas Universitātē paguva studēt baltu filoloģiju un 1944. gadā apprecēties ar Liepājas meiteni Ēriku Dambergu. (Šogad augustā Bastjāņi būtu svinējuši 60 gadu laulības jubileju.) Pēc iesaukšanas civilā transporta dienestā I. Bastjānis nokļuva Vācijā un pēc amerikāņu gūsta neilgi bija pārvietotā persona Vācijā. ASV viņš ieceļoja 1946. gadā, Bostonā beidza Vesper George mākslas skolu un vairākās ASV pilsētās strādāja par grafiskās mākslas speciālistu līdz 1963. gadam, kad ieradās Losandželosā, kur turpināja darbu savā profesijā.
Par spīti lielajai slodzei, pelnot iztiku, I. Bastjānis bija aktīvs Losandželosas latviešu sabiedrībā. Apmēram 13 gadus viņš strādāja latviešu papildskolā, būdams arī tās vadītājs. Ar skolēniem viņš lieliski sapratās. I. Bastjānis dziedāja jauktajā korī, bija Dienvidkalifornijas latviešu biedrības valdes loceklis, darbojās Baltiešu brīvības līgas padomē un rakstīja presē par baltiešu centieniem. Trīs reizes viņš bija Rietumkrasta latviešu dziesmu svētku rīcības komitejā, rediģēdams 1977., 1989. un 1999. gada dziesmu svētku Vadoni. Darbs latviešu sabiedrības labā viņam bija svarīgs.
Ilmāra Bastjāņa-Krasta sirdslieta bija rakstīšana. Latvijā 1944. gadā ar Ilmāra Krasta vārdu Miķeļa Goppera apgādā "Zelta Ābele" karavīru bibliotēkas sērijā iznāca noveļu kopojums "Gājiens pāri upei". 1995. gadā pensionējies, viņš beidzot varēja sākt nopietnāk pievērsties rakstīšanai. Ar Ilmāra Bastjāņa-Krasta vārdu 1998. gadā Rīgā izdevniecība "Likteņstāsti" izdeva grāmatu "Pašvēsture" par Latvijā pavadīto jaunību. Par šo darbu I. Bastjānis saņēma Pasaules brīvo latviešu apvienības Krišjāņa Barona godalgu. Rīgā 2001.gadā klajā nāca "Pašvēstures" otra daļa, kurā aprakstīti notikumi kopš Latvijas atstāšanas 1944. gadā līdz  iebraukšanai Losandželosā 1963.gadā. Savās grāmatās Bastjānis ļoti dzivi un interesanti aprakstījis apstākļus, cilvēkus, notikumus ap sevi. Gaidījām viņa trešo grāmatu par dzīvi Losandželosā kopš 1963. gada, bet tā vēl ir manuskriptā.
Ilmāra Bastjāņa piemiņas pēcpusdienā Losandželosā 29. februārī tautieši sāka ziedot naudu trešās grāmatas izdošanai. Nav vienīgi zināms, kas varēs uzņemties lielo darbu, lai manuskriptu sagatavotu izdošanai.
Ilmāram Bastjānim gan sadzīvē, gan viņa darbos bija raksturīgs labsirdīgs humors.
Ilmārs Bastjānis ar pseidonimu Ilmārs Krasts ir daudz rakstījis trimdas periodikā - recenzijas par teātru izrādēm, grāmatām, citiem kultūras notikumiem, arī dzejoļus un esejas. Kas tā būtu par liecību mūsu trimdas kultūrai pusgadsimta laikā, ja to visu varētu sakopot vienā grāmatā!
Ilmārs Bastjānis-Krasts nekad nebija dzēlīgs. Uz visu viņš noskatījās ar labsirdīgu smaidu, ar sapratīgu galvas mājienu. Arī privātajā dzīvē viņš bija laipns un omulīgs. Aizgājēju izvadot, runātāji visvairāk uzsvēra I. Bastjāņa optimismu, humoru un gaišumu.

Avots: Laiks, 27.03.2004