Piedzima 23.10.1933 Jelgavā Emīlijai un Teodoram Čabutiem. Pavadīja laimīgu bērnību neatkarīgā Latvijā kopā ar vecākiem un vecāko māsu Veltu.

Skolā gāja Jelgavā – Skolotāju institūta pamatskolā, bet studijas uzsāka un pabeidza Rīgā, Latvijas Valsts konservatorijā. Pēc tam strādāja Jelgavas 4.vidusskolā par mūzikas skolotāju, vadīja dažādus kolektīvus – korus, ansambļus. Ar panākumiem ar saviem kolektīviem piedalījusies koru skatēs, dziesmu svētkos. Arī pati dziedājusi koros. Vēlāk, līdz pat aiziešanai pensijā, strādāja Jelgavas mūzikas skolā par solfedžo skolotāju.

Studiju laikā Rīgā iepazinās ar puisi – studentu no Rīgas politehniskā institūta - Romualdu, kurš izskolojās par inženieri. Abi apprecējās un 1964.gada 18.augustā viņiem piedzima meita Līga. Visu mūžu līdz pat savām pēdējām dzīves dienām Malda loloja un audzināja savu meitiņu, izskoloja gan mūzikas skolā, gan atbalstīja studijas Latvijas Valsts universitātē. Lepna un laimīga 1997.gada 20.februārī sagaidīja pasaulē ierodamies arī savu mazdēliņu Paulu, kuru loloja ar vienlīdz lielu mīlestību. Meita Līga studēja Svešvalodu fakultātē, bet tagad studijas uzsāk mazdēls Pauls Rudzītis. Mazdēliņš bija jau no mazām dienām iesācis savu vecmāmiņu mīļi dēvēt par Pampu vai Pampiņu un tā viņu sauca līdz pat pēdējai vecmāmiņas mūža dienai ne tikai viņš, bet arī citi mājinieki.

Visa dzīve Maldai ritēja starp Jelgavu, kur dzīvoja māsa un kur bija atgūts bērnības zemes pleķītis, ko okupācijas vara bija nacionalizējusi, un Rīgu, kur dzīvoja pašas ģimene.

Malda bija liela patriote. Kamēr vien veselība atļāva, apmeklēja visus atmodas laika un vēlāko gadu mītiņus, atceres pasākumus, leģionāru piemiņas pasākumus. Vienmēr visiem atgādināja datumus, kuros noteikti jāliek logos svecītes. Kamēr vēl varēja, brauca gan pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa, gan pie Brīvības pieminekļa, gan Jelgavā pie Lāčplēša pieminekļa fragmenta un lika svecītes. Ļoti pārdzīvoja visas politiskās nebūšanas, bija laimīga, kad Latvija kļuva neatkarīga un nožēloja, ka to nav piedzīvojuši viņas vecāki. Bija īstena ne tikai Latvijas, bet arī tās Jelgavas patriote, kāda tā bija pirms kara. Malda vienmēr izteicās, ka gribētu kādreiz kaut vai sapņos atgriezties savā bērnības Jelgavā, izstaigāt to.

Malda bija arī liela gardēde – nelaida garām nevienu iespēju ieiet kādā kafejnīcā, apēst kādu kūku un izdzert kafiju. Viņai patika vizināties mašīnā pa Latviju, pie viena ieejot arī kādā ceļmalas krodziņā paēst. Tā visa viņai ļoti pietrūka, kad pārvietošanās pašai kļuva apgrūtinoša.

Viņa mīlēja visas dzīvās radībiņas, pabaroja gan savus, gan apkārt klejojošos kaķīšus, sunīšus. Un dzīvnieki mīlēja viņu.

Apbedīta 17.augustā 14:00 Jelgavas Meža kapos.