Pēc atkārtotas operācijas, š.g. 25.janvārī Dieva mierā aizgājis Dr. Alberts Rubulis. Dzimis Bērzgales pagastā 1925. gada 9. maijā, uzaudzis Rīgā. Izglītības gaitas 2. Rīgas pilsētas ģimnāzijā pārtraukusi iesaukšana Vācijas Darba dienestā. Kara nobeigumā 1945. g. viņš nonācis kara gūstekņu nometnē Beļģijā. Pēc gada atbrīvots, ieradies pie ģimenes Dienvidvācijā, franču okupācijas joslā, kur tūdaļ turpinājis mācības Ebenveileras Latviešu ģimnāzijā, to nobeidzot 1947.gadā. Nākamajā gadā viņš uzsācis medicīnas studijas Tibingenas Universitātē.
leceļojis ASV, 1955. gadā nobeidzis studijas Sirakūzu Universitātē ar B.S.grādu ķīmijā. Studiju laikā salaulāts ar Ināru Šulti, ar kuru laimīgā laulība nodzīvoti 42 gadi, ģimene svētīta ar meitu Regitu un dēlu Renardu. Paralēli pētniecības darbam ķīmijā, viņš turpinājis studijas fizikālā ķīmijā M.S.grādam, bet pēc tam, ar lielu interesi bioloģiskā zinātnē un dabas nozarēs, viņš 1960. gadā Ņujorkas Valsts Medicīnas koledžā Sirakūzās uzsācis savu doktora darbu bioķīmijā zinātniskā pētniecībā, 1965. g. iegūstot filozofijas doktora (Ph.D.) grādu. Ar 1970.gadu profesors Ņujorkas Valsts Ročesteras Universitātē, medicīnas un zobārstniecības koledžā, lasot lekcijas enzimoloģijā un endokrinologijā, noorganizējot un vadot klīniskās bioķīmijas nodaļu pie bioķīmijas katedras.
Viņš līdzīgā kapacitātē arī vada vietējo "Highland" slimnīcas laboratoriju, turpinot zinātnisko pētniecību žults
skābju nozīmi žultsakmeņu šķīdināšanā.
Ar 1975. g. Dr. Rubulis pievēršas klīniskai ķīmijai; Mičiganā, Farmington hillā, izveido un vada klīnisko laboratoriju Mičiganas reģiona slimnīcām un industriāliem centriem. Ģimenei pārceļoties pastāvīgai dzīvei Kalifornijā 1978. gadā, viņš saistās darbā plaši pazīstamajā farmaceitiskā firmā "Smith-Kline" par ķīmiskās laboratorijas tehnisko direktoru ar endokrinoloģijas, imunoloģijas un ķīmijas departamentiem. Ar 1985. gadu Dr.Rubulis Santabarbarā uzsāk mierīgāku darbu kā pētniecības ķīmiķis un konsultants biotecnoloģijā un elektroķīmijā.
Viņš ir autors un līdzautors 21 zinātniskam darbam, kas publicēti nacionālos un internacionālos zinātniskos žurnālos. Viņa priekšlasījumu temati kongresos un sanāksmēs ir galvenokārt par cukurslimības attīstību un kontroli, par enzīmu receptoriem krūšu vēža diagnozē, par prostagandīniem un arteriosklerozi. Dr. A. Rubulis bijis biedrs sekojošās profesionālās organizācijās: "American Institute of Chemists"; "American Association for Clinical Chemists"; "American Association for the Advancement of Science"; "New York Academy of Science"; "American Men in Science".
Studiju laikā Alberts Rubulis pievienojies studentu korporācijas Lettgallia saimei un bija tās filistrs. Pēc dabas ļoti jūtīgs, ar izteiktu pienākuma un atbildības sajūtu. Darbīgās rosmēm bagātās dzīves laikā Dr. Rubulis bija tipiska ļoti krietna latvju censoņa paraugs.
Sabiedriskajā dzīvē bija atsaucīgs latviskiem pasākumiem — bijis korists, sportists, tautasdeju kopas dalībnieks. Pildījis Sirakūzu Latviešu biedrības priekšnieka amatu un bijis daudzkārt akadēmisku runu autors latviešu sarīkojumos. Bijis ALA mūža biedrs.
Dr. A. Rubuļa urnas izvadīšanā 29.janvārī Santabarbarā, Kalifornijā, pēc mācītāja M. Irbes aizlūguma aizgājēja mūža organizācijas Lettgalbas vārdā atvadījās Kalifornijas kopas seniors Juris Priediakns.

Avots: Laiks, 27.04.1996