Benita Ozoliņa dzimusi 1903. gada 29. jūlijā Rīgā. Tēvs Augusts Ozoliņš strādāja fabrikā “Fēnikss”, mīlēja lasīt, tāpēc pa svētdienām darbojās fabrikas bibliotēkā un mudināja lasīt arī sievu un vēlāk – abas meitas. Lilija bija vecākā, Benita – jaunākā. “Man bija visskaistākā bērnība, kāda vien var būt. Mēs dzīvojām VEF rajonā. Dzīvoklītis maziņš, toties apkārt daudz zaļumu –zālīte un puķes, koki. Svētdienas pagāja pie tēva bibliotēkā. Esmu uzaugusi, lasot ļoti labu literatūru – krievu, franču, itāļu, spāņu un skandināvu autorus,” atceras Benita Ozoliņa.

Benita mācījās Rīgas 3. vidusskolā vienā klasē ar Lilitu Bērziņu, abas meitenes sadraudzējās, un šī draudzība ilga visu mūžu. Pēc skolas beigšanas Benita sāka studijas Universitātes Filoloģijas fakultātē. Viņu saistīja literatūra, filozofija, mākslas vēsture. Vēlāk viņa daudz ceļojusi, bijusi Vācijā, Austrijā, Ungārijā, Beļģijā, Francijā, vairākkārt – Itālijā. Un visur galvenā interese bijusi par mākslas muzejiem un saloniem. Ceļabiedros bijuši mākslinieki Romans Suta, Leo Svemps, Otis Skulme.

Studiju gados Benita gājusi pie Felicitas Ertneres plastikas nodarbībās, un Dailes teātra režisore uzaicinājusi 24 audzēkņus uz eksāmeniem Dailes teātra Pirmajā studijā. Visi arī uzņemti, lai gan Benita nemaz nav gribējusi kļūt  par aktrisi.

Jau kopš studiju sākuma Eduards Smiļģis licis jaunajām meitenēm piedalīties izrādēs – spēlēt bezvārdu kalponītes, pāžus, pavadones.

Vēlāk, protams, saņemtas arī lomas – Blaumaņa Ieviņa un Līziņa, vesela plejāde Raiņa varoņu – Dina, Magone, Saulcerīte, Orta, Čībiņa. Bet jau kopš pirmajām sezonām spēlētas arī mātes un vecmāmiņas.

Aktrisei pašai vistuvākā no pirmskara lomām ir Sniedze “Princesē Gundegā un karalī Brusubārdā”, kur Māri spēlējis pats Smiļģis. Viņš Benitu Ozoliņu šajā lomā salīdzinājis ar “koši uzplaukušu baltu rožu krūmu”, un arī pašai aktrisei šķitis, ka viņa reizēm spējusi burtiski saplūst ar tēlu, pa īstam kļūt par Sniedzi.

Līdz pat pēdējām dzīves dienām fotouzņēmums, kur Sniedze ir kopā ar Māri, atradies Ozoliņas istabā pie sienas, tagad atrodas Teātra muzejā. Pēckara “Pūt, vējiņi!” izrādē, ko iestudēja Marga Tetere, Benita Ozoliņa spēlēja Ortu – taisnīgu, sirds siltuma, darba tikumā skolotas dvēseles nesēju. Arī tā palikusi gan kolēģu, gan daudzo skatītāju atmiņā, kā izcili veidota loma.

Uz Dailes teātra skatuves pavadīti 60 gadi no 82 mūža gadiem. Mūžībā Benita Ozoliņa aiziet 1984. gada 15. septembrī.

Benita Ozoliņa bija precējusies Jāni Marsieti, kuru Venta Vecumniece raksturo kā “vienu no inteliģentākajiem Dailes teātra aktieriem, dižciltīgo augstmaņu tēlotāju.” Viņiem bija dēls un mazdēls.