Saldus mācītāja Nikolaja Ozoliņa meita.

Piedalījās Saldus literārās apvienības darbā.

Vāca valodas materiālus.

Publicējās vietējā presē.

27. janvārī, pavisam negaidot, mirusi pensionētā skolotāja Laura Ozoliņa. Laura Ozoliņa dzimusi Lietuvā 1905. gada 19. oktobrī, mācījusies Cesvaines vidusskolā un N. Draudziņas ģimnāzijā Rīgā, studējusi Latvijas Universitātē pedagoģiju (1924. —1930.) un klasisko filoloģi ju (1934. —1941.), ieguvusi arī toreizējo zinātņu kandidāta grādu. Sava mūža lielāko da|u Laura Ozoliņa atdevusi Saldum. Te viņa strādāja gan par vidusskolas skolotāju, gan citos darbos (Ļeņina kolhoza bibliotekāre, rajona laikraksta «Padomju Dzimtene» korektore). Laura Ozoliņa nodevās arī literāram darbam. Strādādama rajona laikraksta redakcijā, viņa šim laikrakstam daudz tulkoja. Par Saldus kultūras dzīvi (piem., par Tautas teātri), viņa rakstīja arī republikas presē. Piedalījās «Padomju Zemes» literārajās lappusēs. Dzīves pēdējos gados mūsu laikrakstā viņa publicēja savus ceļojuma aprakstus. Kopš 1959. gada, kad nodibinājās Saldus jauno literātu apvienība, Laura Ozoliņa aktīvi piedalījās tās darbā. Viņas vadībā apvienības biedri pārtulkoja baltkrievu rakstnieka V. Zubas komēdiju «Nevajag dusmoties», ko pēc tam iestudēja Saldus Tautas teātris. Laurai Ozoliņai bija |oti plašas zināšanas valodniecībā, vēsturē, literatūrā, viņai bija skaidra doma un lietišķība spriedumos, tāpēc ar saviem padomiem un vērtējumiem viņa apvienības jaunākajiem biedriem varēja daudz palīdzēt.

Avots: Literārā novadpētniecība Saldus novadā.

           "Padomju zeme", 13.01.1970