Dzimis Kursīšu pagastā.

Beidzis Kuldīgas skolotāju semināru un Tērbatas universitāti un strādājis par advokātu. 1909.-1913.g. bijis liberālās avīzes "Latvija" redaktors. Pēc Krievjas 1917.gada revolūcijas ievēlēts par Kurzemes guberņas vicekomisāru, par komisāru Jānis Čakste, bet gubernators bija Krievijas domnieks, sociāldemokrāts Dr. Andrejs Priedkalns.

Latvijas neatkarības laikā bija Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas viceprezidents, Zvērināto advokātu padomes loceklis, Vidzemes patronāta biedrības priekšnieks, Rīgas namsaimnieku  biedrības priekšnieks, Rīgas Latviešu biedrības runas vīrs,  Darbojās arī Zemnieku Savienībā, bija savas korporācijas Lettonia konfilistra  Alberta Kvieša draugs.

1940.g. 10.augustā apcietināja un notiesāja uz 8 gadiem spaidu darbos.1941.gada 25.aprīlī izsūtits uz Kotlasu pie Vorkutas. Miris ceļā uz Sibīriju.

Avots: Jaunā gaita 1999.g. V. Frickausa raksts.

*********

A.Niedra ar saviem domubiedriem nodibināja Latvijas Zemturu Padomi, kas 1924. gada janvārī pārtapa par Nacionālo Zemnieku Savienību (NZS).

LZS rindās turpināja darboties konservatīvi noskaņoti cilvēki, jo LZS kopējais biedru skaits svārstījās 35000 – 40000 robežās.

Piemēram, no KNS uz LZS pārgājušais ietekmīgais jurists Heinrihs Rūsis (1880. – 1941.), dievturu vadonis Ernests Brastiņš (1892. – 1942.), enerģiskais lauksaimnieks un profesora Jāņa Endzelīna brālis Hermanis Endzeliņš (1867. – 1953.), trešais Valsts Prezidents Alberts Kviesis (1881. – 1944.), ievērojamie diplomāti Alfrēds Bīlmanis (1887. – 1948.), Olģerds Grosvalds (1884. – 1962.) un Jānis Seskis (1877. – 1943.). 

LZS rindās konservatīvo domu uzturēja arī slavenais dzejnieks un publicists Edvarts Virza (1883. – 1940.), komunistu nošautie sabiedriskie darbinieki Andrejs Kampe seniors (1867. – 1919.) un Ādams Jende(11861. – 1919.), publicists un LETA priekšteces Latvijas preses biroja “Latopress” vadītājs līdz 1920. gada 15. martam Edmunds Freivalds (1891. – 1922.) u.c.

(Izmantoti materiāli no Jaunās Konservatīvās partijas mājas lapas)