Dzimis 1947. gada 28. jūlijā Dobelē.

Mācījies Rīgas 49. vidusskolā, tad Rīgas Medicīnas institūtā - ārstniecības specialitātē, kuru beidzis ar izcilību 1971. gadā.

Mācīdamies institūtā, 1969. gadā sācis apmeklēt nodarbības Rīgas kinostudijas Tautas kinoaktieru studijā, bet pēc tam iestājies Dailes teātra V studijā, kuru beidzis 1974. gadā, vienlaicīgi iegūstot J.Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes beigšanas diplomu (ar izcilību) specialitātē „dramatiskā teātra un kino aktieris".

No 1971. gada - Dailes teātra aktieris,

no 1975. gada līdz 1993. gadam - režisors inscenētājs.

1984. gadā ar izcilību beidzis J.Vītola Latvijas Valsts konservatoriju dramatiskā teātra režisora specialitātē.

Bijis Dailes teātra galvenais režisors (1987-1993), vadītājs (1993-1996), mākslinieciskais vadītājs (1996-1999), galvenais režisors (1999-2002), tad režisors.

2017. gada 10. decembrī no rīta Kārlis Auškāps smagā stāvoklī ar aortas plīsumu tika ievietots Gaiļezera slimnīcā. Diemžēl, viņa dzīvību neizdevās glābt.

Sieva - .Inese Ķirsone.

Režijas:

• Ē.Hānbergs "Ērtas dzīvošanas mirklīši" (2015), 
• M.Zīverts "Rīga dimd" (2015), 
• Ē.Hānberga "Plikie un pusplikie" (2014),
• J.Paleviča "Preilenīte" (2013),
• Dž.Kiltija "Mīļais melis" (2013),
• Ā.Alunāna "Džons Neilands" (2012),
• Ē.Hānberga "Pirmā grēka līcis" (2012),
• R.Staprāna "Gūsteknis pilī" (2011),
• R.Blaumaņa "Zagļi" (2011),
• V.Grēviņa "Gaisa grābekļi" (2010),
• N.Fostera "Kad citi jau guļ" (2009),
• T.Viljamsa "Tas īsais pielāgošanās laiks" (2008),
• S.Stīvensa "Plašās pasaules krastā" (2007),
• R Moema "Kalpotājs" (2007),
• pasaku izrāde bērniem "Ziņkārīgais zilonēns un citas pasakas" (2006),
• M.Hārta un Dž.S.Kaufmena "Mēs gaidījām jūs rītvakar!" (2006),
• B.Frīla "Filadelfija, te es nāku!" (2006), R.Hārvuda „Kvartets" (2005),
• V. Pūces, P.Brūvera „Burvis no Oza zemes" (2004),
• D.Hēra „Dzīves elpa" (2004),
• izrāde bērniem „Laimīgu ceļu, Kristofer Robin!" (2003),
• E.Ādamsona „Sapņu pīpe" (2003),
• Ziemassvētku koncerts „Šī nakts mirdz gaismā brīnišķā" (2002),
• T.Viljamsa „Orfejs nokāpj pazemē" - DT VIII studijas diplomdarbs - (2002),
• Koncerts „Labākais no Bellaccord" (2002),
• D.Hēra „Eimijas domas" (kopā ar J.Strengu, 2001),
• A.Čaka dzejas kompozīcija „Ar savu sirdi delnā" (2001),
• R.Blaumaņa „Īsa pamācība mīlēšanā" (2001),
• A.Kronenberga „Ķēniņa Mikabikas raibie svārki" (2001),
• M.Zīverta „Āksts" (2000),
• J.Hašeka „Šveika jaunās dēkas" (2000),
• R.Blaumaņa „No saldenās pudeles" (1999),
• T.Maknelija „Meistarklase" (1998),
• M.Makdonas „Klibais no Inišmānas" (kopā ar D. Gaideli, 1998),
• J.Hašeka „Šveiks" (1998),
• Raimonda Paula teātra dziesmu koncerts „No Šerloka Holmsa līdz Meža gulbjiem" (1997),
• G.Priedes „Mēļš frotē dvielis" (1997),
• B.Šova „Lauzto siržu nams" (1997),
• Ziemassvētku koncerts „... Un cilvēkiem labs prāts" (1996),
• K.Hemptona „Bīstamie sakari" (1996),
• Ziemassvētku koncerts „Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas" (1995),
• Sofokla „Oidips un Antigone" (1995),
• Ziemassvētku koncerts „Svēta nakts un mīļā Māra sargā visas dvēseles" (1994),
• V.Šekspīra „Romeo un Džuljeta" (1994),
• V.Belševicas dzejas kompozīcija „Visi koki Dieva doti" (1994),
• H.Ibsena „Kad mēs, mirušie, mostamies" (1993),
• B.Frīla „Dejas Lūnasas svētkos" (1993),
• O.Vailda „Lēdijas Vindermīres vēdeklis" (kopā ar J. Strengu, 1992),
• V.Evanza & Velentaina „Kaudzēm naudas" (1992),
• P.Šefera „Letisa un mīlašķis" (1991),
• S.Šeparda „Prāta meli" (kopā ar J. Strengu, 1991),
• Fr.Bārdas dzejas kompozīcija „Dzīvība" (1990),
• A.Fugarda „Ceļš uz Meku" (kopā ar J.Strengu, 1990),
• R.Staprāna „Četras dienas jūnijā" (kopā ar V.Vētru, 1989),
• A.Eglīša „Kazanovas mētelis" (1989),
• A.Kasonas „Rītausmas dāma" (1988),
• S.Caneva „Sokrata pēdējā nakts" (1988),
• A.Čaka „Mūžības skartie" (1987), A.Strindberga „Nāves deja" (1987),
• R.Tagores „Tumšā mitekļa valdnieks" (1986),
• Sudrabu Edžus „Dullais Dauka" (1986),
• M.Abeļeva „Desants" (1985),
• M.de Servantesa Saavedras „Dons Kihots" (1984),
• A.Gelmana „Vieni un kopā ar visiem" (1983),
• M.Māterlinka „Zilais putns" (1982),
• Ā.Alunāna „Džons Neilands" (1982),
• H.Heses „Stepes vilks" (1982),
• H.Vuolijoki „Niskavuori maize" (kopā ar J. Strengu, 1981),
• M.Šatrova „Zili zirgi sarkanā pļavā" (režisors inscenētājs A. Liniņš, 1980),
• A.Konana-Doila „Šerloks Holmss" (1979),
• A.Gelmana „Mēs, apakšā parakstījušies..." (1979),
• A.Čhaidzes „Brīvais temats" (1978),
• V.Šekspīra „Sapnis vasaras naktī" (DT VI studijas diplomdarbs, 1977),
• G.Priedes „Nāc uz manām trepēm spēlēties!" (kopā ar A. Liniņu, 1977),
• A.Čehova „Kaija" (režisors inscenētājs A. Liniņš, 1976).

Režisora asistents:

• Iestudējumam pēc J. Dreslera „Jefiņš saka: „Akurāt īstā brīdī esmu klāt"" (1993),
• E.Līva „Velnakaula dvīņi" (1977),
• Z. Nalkovskas „Sievu nams" (1976),
• N.E.Baiera „Incidents" (1976),
• H.Ibsena „Brands" (1975),
• E.Olbija „Viss dārzā" (1975).

Lomas Dailes teātra izrādēs:

• Raiskis (I.Gončarova „Krauja", 1980),
• Frensiss Bēkons (F.Bruknera „Elizabete, Anglijas karaliene", 1980),
• Karls (E.Vetemā „Rožu dārzs", 1978),
• Autors (E.Līva „Velnakaula dvīņi", 1977),
• Trigorins (A.Čehova „Kaija", 1975),
• Džeimss Tairons jaunākais (J.O'Nīla „Garas dienas ceļš uz nakti", 1975),
• Fogts (H.Ibsena „Brands", 1975),
• Kantejs (R.Ibrahimbekova „Pa savu ceļu", 1974),
• Rajona komitejas sekretārs (A.Dripes „Pēdējā barjera", 1974),
• Čerkuns (M.Gorkija „Barbari", 1974),
• Viļņu Jānis, Ģeņģeru puisis (R.Blaumaņa „Īsa pamācība mīlēšanā", 1973),
• Jautrais (L.Žuhovicka „Orfejs", 1974),
• Viktors (V.Rozova „Situācija", 1973),
• Leona kungs (V.Eftimiu „Sveiks, tēvocīt!", 1973),
• Bepo (G.Priedes „Otīlija un viņas bērnubērni", 1972),
• Leišu gūsteknis (Raiņa „Indulis un Ārija", 1971).

Režijas citos teātros:

• VEF k/p bērnu teātrī: N.Ikstenas „Ziemassvētku roze" (2009).
• Valsts Leļļu teātrī: A.Lindgrēnes „Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta" (režisors inscenētājs, 2008),
• R.Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos" (režisors inscenētājs, 2007),
• R.Kiplinga „Mauglis" (režisors inscenētājs, 2005).

Muzikālajā teātrī 7:

• J.Jurkāna „Dekamerons" (2006).

Norčepingas Pilsētas teātrī (Zviedrijā):

• V.Šekspīra „Sapnis vasaras naktī" (1992),
• S.Caneva „Sokrata pēdējā nakts" (1991),
• R.Staprāna „Četras dienas jūnijā" (1990).

Pori Pilsētas teātrī (Somijā):

• R.Blaumaņa „Indrāni" (1984).

Kino:

• Māriņa Robežnieka loma filmā „Ja mēs to visu pārcietīsim" (rež. R.Kalniņš, 1987).

TV:

Režisors un scenārija autors Raiņa lugas „Krauklītis" iestudējumam (1986).

Lomas TV iestudējumos

• „Latvija, mosties" (2005),
• „Heidelbergas naktis", 8 sēr. (1993),
• „Tā ir stunda, kad brīnumi notiek" (1988),
• „Zilzilā mozaīka" (1986),
• „Gitandžali" (1985),
• „Cilvēks" (1983),
• „Ak, slavēta, brīnišķi daiļā" (1982),
• „Cietoksnis" (1981),
• „Balss un atbalss" (1977),
• „Klusaine - 2 km" (1974).

Radioteātrī:

Režijas:

Andr.Eglīša „Ir tikai viena Latvija" (2012),

V.Lāča „Es vēlos mājās pārnākt" (2010),

• S.Vensko „Kazas" (2009),
• E.Virzas „Karalis Nameitis" (2008),
• M.Bendrupes „Māņi" (2007),
• Ē.E.Šmita „Pilāta evaņģēlijs" (2004),
• K.S.Lūisa „Skrūvšņore un Vērmelis" (2003).

No 1974. gada līdz 2012. gadam piedalījies 143 raidlugās, dramatizējumos un lasījumos, no kuriem nozīmīgākās lomas ir iestudējumos (alfabēta secībā): „Ahasvēra nāve", „Antonijs un Kleopatra", „Baraba", „Dvēseļu putenis", „Dziedonis ērkšķu krūmā", „Indulis un Ārija", „Kristus leģendas", „Kuršu vikingi", „Lāčplēsis", „Leģenda par Rīgas Matīsu", „Magelāns", „Mazās piezīmes", „Māja krastmalā", „Monuments", „Nerona un Senekas laika teātris", „Rīgas Dievmātes klosteris", „Robinsona sala", „Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes", „Straumēni", „Undīne", „Uršulīte", „Vilhelms Tells", „Zeme viņpus Mordangas", „Ziemassvētku noslēpums", „Zvaigzne no debesīm".

Dalība citos projektos:

Bijis XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku koncerta „Deju svētkiem - 60" (2008), XXII Vispārējo latviešu Dziesmu un XII Deju svētku Deju svētku lieluzveduma „Cik stūrīšu, tik rakstiņu" (1998), XII Baltijas studentu Dziesmu svētku „Gaudeamus" Rīgā (1995), XXI Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku simfoniskās mūzikas koncerta (1993), IX Baltijas Studentu Dziesmu svētku „Gaudeamus" Tallinā (1984), VIII Baltijas Studentu Dziesmu svētku „Gaudeamus" Ogrē (1981), Dziesmu un deju svētku, kas veltīti 40. gadadienai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā (1980), Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku (1979) režisors.

No 1975. gada līdz 2002. gadam periodiski bijis J.Vītola Latvijas Valsts Konservatorijas, tad Latvijas Kultūras akadēmijas, Valsts Mākslas Akadēmijas aktiera meistarības un režijas pedagogs.

Dailes teātra VIII studijas vadītājs.

Apbalvojumi:

„Spēlmaņu nakts" balva par latviešu klasikas oriģinālu interpretāciju (2007), LTDS balva par labāko latviešu literārā darba iestudējumu (1994), LR Ministru Padomes Goda raksts (1990), Baltijas teātru pavasara festivāla balva par labāko izrādi (1990), LPSR Valsts prēmija (1989), LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums (1988), LTDS balva par labāko vīriešu lomu radioteātrī 1985/86 sezonā.