Kārlis Bencons dzimis 1901. g. 1. februārī Lietuvā, Jonišķu pagastā. Miris 1988. gada 1. janvārī Toronto, Kanādā. Bērnību pavadījis Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, līdz ar to iemācījies visas trīs baltiešu valodas. Izglītojies vakara vidusskolā Jelgavā. Par savu dzīves vietu izraudzījis Latviju, Līvbērzes pagastu, vēlāk Jelgavu, kur pats uzcēlis māju un iekopis skaistu dārzu. Kara dienestu sācis 1928. gadā 3. Jelgavas kājnieku pulkā, kur nokalpojis līdz 1940. g., kad pulku likvidēja. Bija pulka vecākais rakstvedis—grāmatvedis, augstākā virsdienesta amatā, vēlāk Latviešu Leģionā Veselības rotas kancelejas priekšnieks. Pēc kara pavadīja gūsta laiku Beļģijā, kur bija klāt pie DV organizācijas dibināšanas. 1948. gadā izceļoja uz Bradfordu Anglijā, kur strādāja vilnas fabrikā. 1953. g. Kārlis Bencons pārcēlās uz dzīvi Kanādā, Toronto. 35 gados sabiedriskajā darbā ieņemtie amati nav visi uzskaitāmi. Kārlis darbojas LNAK, Katoļu apvienībā, Latviešu namā un 3. Jelgavas kājnieku pulka piemiņas komitejā. Viņš bija viens no redaktoriem grāmatai par 3. Jelgavas kājnieku pulku. Šī ir viena no labākajām pulku atceres grāmatām. Arī DV organizācijā nav uzskaitāmi visi viņa ieņemtie amati, bet svarīgākie no tiem Kanādas valdē un Toronto nodaļās — par sekretāru, "DV Mēnešraksta" un "Latvija Amerikā" saimnieciskās daļas vadītājs, kā arī daudzkārt darbojies revīzijas komitejās. Kārlis prata sešas valodas. Par nopelniem viņš apbalvots ar DV nozīmi zeltā. Kārlis pēc dabas bija pakluss, gan ar ļoti skaidru domāšanu; reti pacēla balsi, bet ja to darīja, tad vienmēr vietā. Neaizmirstams ir vakars Kārļa lielajā ģimenē viņa 75. dzimšanas dienas sakarā, kopā ar Aneti (aktrisi, Kārļa dzīvesbiedri kopš 1923. gada), meitām: Annu Plēsumu (skolotāju), Birutu Skujiņu (sportisti) un Indru Gubiņu (rakstnieci), 8 mazbērniem un 6 mazmazbērniem. Tanī vakarā visi, sākot ar meitām un beidzot ar mazmazbērniem, pēc kārtas skaitīja garākus vai īsākus pantiņus tīrā latviešu valodā. Kārlis varēja būt lepns uz savu latvisko ģimeni. Kā ģimenei, tā arī latviskajiem pasākumiem Benconu pārim nekad "netrūka" naudas, lai gan paši pārtika tikai no mazajām pensijām; ziedots tika vienmēr. Kārlis Bencons vienmēr sekoja 3. Jelgavas kājnieku pulka devīzei: "Mēs iesim tur, kur tēvu zeme sauks."

Avots: Laiks, 27.01.1988