Džordžs Nataniēls Kerzons, Pirmais Kedlstonas Kerzonas marķīzs (angļu: George Nathaniel Curzon, 1st Marquess Curzon of Kedleston; dzimis 1859. gada 11. janvārī, miris 1925. gada 20. martā) bija britu politiķis no Konservatīvās partijas. 

Indijas vicekaralis no 1899. līdz 1905. gadam un Lielbritānijas ārlietu ministrs no 1919. līdz 1924. gadam. Kerzona vārdā nosaukta Kerzona līnija, kas mūsdienās aptuveni atbilst Polijas austrumu robežai.

Dzimis senā lauku aristokrātu ģimenē. Studējis Oksfordas Universitātē. Jaunības dienās daudz ceļojis. 1885. gadā, kļūdams par lorda Solsberija sekretāru, iesaistījās politikā. 1899. gadā tika iecelts par Britu Indijas vicekarali. Viņa amata pienākumu veikšanas laikā no 1899. līdz 1900. gada Indijas rietumos plosījās bads, kur gāja bojā no 1 līdz 4,5 miljoni cilvēku.  Būdams augstajā amatā, viņš paglāba no nopostīšanas izcilo kultūras pieminekli - Tadž-Mahalas templi.

1905. gadā pirmoreiz tika sadalīta Bengālija, atdalot hinduistu apdzīvotos rietumos, no pārsvarā musulmaņu apdzīvotajiem austrumiem. Tajā pašā gadā Kerzons atgriezās Anglijā.

Pēc Pirmā pasaules kara 1919. gadā kļuva par Lielbritānijas ārlietu ministru, un viņa vardā tika nosaukta britu piedāvātā Polijas austrumu robežas līnija. Tomēr Rīgas miera rezultātā Polijas robeža tika noteikta krietni uz austrumiem.

Kerzona meita no pirmās laulības Sintija apprecējās ar britu fašistu līderi Osvaldu Mosliju. Zīmīgi, ka viņa znots Moslijs bija tuvās attiecībās vēl ar divām Kerzona meitām - Meriju un Aleksandru, kā arī ar Kerzona otro sievu Greisu.